KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA

Piezīme:
Vēsturiski termins “uzņēmējdarbība” tika lietots likumā “Par uzņēmējdarbību”1, kur šā likuma 1.pantā tika ietverta arī legāldefinīcija – uzņēmējdarbība ir ilgstoša vai sistemātiska ekonomiskā darbība un kapitāla ieguldīšana, kas vērsta uz preču ražošanu, realizāciju, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu nolūkā iegūt peļņu. Komerclikuma reformas rezultātā šis likums zaudēja spēku.

Atbilstoši Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 4.panta pirmās daļas 4.punktam citos normatīvajos aktos lietotie termini Komerclikuma izpratnē saprotami šādi: ar terminu “uzņēmējdarbība” saprot terminu “komercdarbība”, ja no tiesību normas satura neizriet, ka ar terminu “uzņēmējdarbība” saprotama cita saimnieciskā darbība. Komerclikuma 1.panta otrās daļas otrais teikums paredz, ka “komercdarbība ir viens no uzņēmējdarbības veidiem”. Termins “uzņēmējdarbība” šajā pantā ir lietots ar plašāku nozīmi nekā termins “komercdarbība”. Terminu “uzņēmējdarbība” var saprast vai nu kā sinonīmu (identisku) terminam “saimnieciskā darbība” vai arī kā vairāku saimnieciskās darbības veidu kopīgu apzīmējumu.2 Vienlaikus citos likumos var pastāvēt arī citādāka šo terminu izpratne, t. sk. var būt situācija, ka termins “uzņēmējdarbība” tiek lietots kā sinonīms terminam “saimnieciskā darbība” vai terminam “komercdarbība”. Primāri ir izvērtējama konkrēto terminu nozīme piemērojamā tiesību aktā. Piemēram, likuma “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” 6.pants paredz uzņēmējdarbības riska valsts nodevu, kuras konkrētu apmēru katru gadu nosaka Ministru kabinets. Atbilstoši šā likuma izpratnei uzņēmējdarbības riska valsts nodeva ir saistoša ikvienam darba devējam, kuram teorētiski varētu pasludināt juridiskās personas maksātnespējas procesu. Savukārt Maksātnespējas likuma 56.pants paredz maksimāli plašu tiesību subjektu uzskaitījumu, kam varētu piemērot juridiskās personas maksātnespējas procesu, t. sk. visas juridiskās personas (arī biedrības un nodibinājumi), personālsabiedrības, individuālie komersanti un ārvalstīs reģistrētas personas, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā. Proti, saistībā ar uzņēmējdarbības riska valsts nodevu termins “uzņēmējdarbība” būtu saprotams kā sinonīms terminam “saimnieciskā darbība”.

Kopumā var novērot, ka tiesību sistēmā netiek lietoti konsekventi iepriekš minētie termini (uzņēmējdarbība, komercdarbība, saimnieciskā darbība). Ne vienmēr šo terminu nošķiršanai ir izšķirošā nozīme, tomēr atsevišķās situācijās terminu lietošanai var būt būtiska nozīme, lai saprastu, uz kādu jomu vai tiesību subjektu loku konkrētais regulējums ir attiecināms. Varētu uzskatīt, ka termins “uzņēmējdarbība” ir vēsturisks, tomēr likumos joprojām šis termins tiek aktīvi lietots, kā arī plaši tiek lietots sadzīvē. Pēc virspusējas analīzes ir redzams, ka pārsvarā likumos ar terminu uzņēmējdarbība tomēr saprot ikvienu saimniecisko darbību, proti, tie ir kā sinonīmi.

JĀŅEM VĒRĀ!
Kooperatīvā sabiedrība var veikt jebkādu saimniecisko darbību, ja vien likumos nav noteikti pamatoti ierobežojumi.

Saimnieciskās darbības legāldefinīcija ir ietverta Komerclikuma 1.panta trešajā daļā – tā ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību. Šie trīs kritēriji plaši tiek skaidroti arī doktrīnā.3 Šajā kontekstā ir jāvērš uzmanība, ka nereti pastāv nepareiza izpratne, ka, piemēram, tikai komersanti var veikt aktīvu saimniecisko darbību. Tomēr pamatideja, kas ietverta arī Komerclikuma 4.panta pirmajā daļā, ir, ka saimniecisko darbību var veikt ikviens tiesību subjekts, ja vien nepastāv likumā noteikti ierobežojumi. Ir jāsaprot, ka jebkurš tiesību subjekts drīkst darīt jebko (darboties jebkurā nozarē), ja vien ar likumu tas nav ierobežots. Darbojas privāttiesību viens no svarīgākajiem principiem – atļauts viss, kas nav aizliegts. Piemēram, šobrīd Kredītiestāžu likuma 3.panta otrā daļa paredz, ka Latvijas Republikā kredītiestādi drīkst dibināt tikai kā AS. Arī tas ir ar likumu noteikts ierobežojums, jo paredz tiesības darboties konkrētajā jomā tikai AS statusā.

Jebkuram ierobežojumam veikt saimniecisko darbību ir jāatbilst arī Latvijas Republikas Satversmei, jo šādi ierobežojumi var tikt vērtēti gan kā īpašuma tiesību ierobežojums (105.pants), gan kā tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos (106.pants). Lai izvērtētu personas pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, jānoskaidro: 1) vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai; 2) vai nepastāv personu pamattiesības mazāk ierobežojoši (saudzējošāki) līdzekļi; 3) vai labums, ko iegūs sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu.4 Arī normatīvajos tiesību aktos nereti tiek paredzēts, ka noteikta veida saimniecisko darbību vai noteiktu valsts atbalstu var saņemt tikai, piemēram, komersants. Pirms šāda regulējuma paredzēšanas ir ļoti rūpīgi izvērtējams, vai šādi tiesību subjekta ierobežojumi ir samērīgi.

Piezīme:
KS var būt aktīvs saimnieciskās darbības veicējs. KS nav labdarības organizācija vai bezpeļņas organizācija. KS var veikt jebkādu saimniecisko darbību, ja vien likumos nav noteikti pamatoti ierobežojumi.

To var skatīt arī otrādāk, - arī citi tiesību subjekti var veikt tādu saimniecisko darbību, kas sākotnēji liktos vairāk atbilstoša KS darbībai. Proti, nodarboties ar lauksaimniecības vai mežsaimniecības pakalpojumu sniegšanu vai apsaimniekot garāžu īpašumus var ne tikai KS, bet ikviens tiesību subjekts. Arī individuālais komersants (fiziskā persona) var nodarbināt 200 darbiniekus, apgrozīt miljardus un apsaimniekot tūkstošiem hektāru lauksaimniecības vai meža zemes, proti, nepastāv obligāts priekšnoteikums veidot kapitālsabiedrību vai KS. Tāpēc ir svarīgi saprast, kādas ir katra tiesību subjekta atšķirības, kas noteiktās situācijās var būt gan priekšrocība, gan trūkums konkrētās saimnieciskās darbības (biznesa) veikšanai.

Piezīme:
Saimniecisko darbību (uzņēmējdarbību) var veikt ikviens tiesību subjekts, kuram ir atbilstoša rīcībspēja, t. sk. fiziskā persona (jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējam VID5), individuālais komersants, individuālais uzņēmums (arī zemnieku un zvejnieku saimniecība), biedrība, nodibinājums, personālsabiedrība (pilnsabiedrība un komandītsabiedrība), kapitālsabiedrība (SIA, AS un sabiedrība ar papildu atbildību), reliģiskā organizācija, ārvalsts tiesību subjekti ar filiāles vai struktūrvienības starpniecību u. tml.

Saimnieciskās darbības veikšana ir saistāma ar nodokļu maksāšanu, tāpēc savdabīgs saimnieciskās darbības (nodokļu maksātāju) uzskaitījums ir pieejams arī likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.1panta pirmajā daļā. Jāņem vērā, ka ne visiem tiesību subjektiem saimnieciskā darbība var būt kā pamatdarbība, jo tas neatbilst šo subjektu jēgai. Piemēram, biedrībai un nodibinājumam ir tiesības veikt saimniecisko darbību tikai papilddarbības veidā, reliģiskajām organizācijām pastāv ieņēmumu apjoma ierobežojumi, bet politiskajām partijām pastāv tikai vispārēji ierobežojumi, t. sk. attiecībā uz ienākumu sadali un izlietošanu.6 Šādus subjektus nav lietderīgi papildus analizēt, jo tie nav (nedrīkstētu būt) aktīvi saimnieciskās darbības veicēji. Saimniecisko darbību var veikt arī ārvalsts subjekti ar filiāles vai struktūrvienības starpniecību,7 tomēr nav iespējams izsmeļošs ārvalsts tiesību subjektu skaits. Apstāklis, ka ārvalsts tiesību subjekts darbojas ar filiāles starpniecību, kas ir reģistrēta komercreģistrā (atbilstoši Komerclikuma 25.pantam), ne vienmēr garantē, ka šim subjektam ir komersanta statuss. Citās valstīs nepastāv strikts dalījums komersantos un nekomersantos. Pilntiesīgi tiesību subjekti ar juridiskās personas statusu ir arī Latvijā reģistrēti Eiropas Savienības tiesību subjekti, kas izveidoti uz regulu pamata8, - Eiropas ekonomisko interešu grupa, Eiropas komercsabiedrība, Eiropas kooperatīvā sabiedrība. Šo subjektu skaits Latvijā ir niecīgs, kā arī tiem pēc līdzības tiek piemērots Latvijas tiesību subjektiem paredzētais regulējums (ja attiecīgajā regulā nav noteikts citādāk), tāpēc nav lietderīgi tos papildus analizēt. Pielikums Nr.1 pievienotajā tabulā sniegts vispārīgs KS salīdzinājums ar populārākajiem saimnieciskās darbības veicējiem, tomēr padziļināta analīze tiks veikta tikai par būtiskākajam KS atšķirībām.

• LPKS “LATRAPS” valdes priekšsēdētājs E.Ruža:
  "Viens no svarīgākajiem faktoriem kooperatīva sekmīgai darbībai ir biedru uzticēšanās savam kooperatīvam, respektīvi izvēlētajai kooperatīva vadībai. Ne mazāk svarīga ir arī pareiza, biedru vajadzības apmierinoša kooperatīva darbības stratēģija un darbības virzieni. Darbības ekonomiskā pamatotība, izpratne, ka kooperatīvs nedrīkst būt par finansiālu vai saimniecisku apgrūtinājumu biedriem. Kooperatīva darbiniekiem un vadībai vienmēr jāatceras, ka kooperatīvs ir biedriem nevis otrādi."