KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA

8.LPKS un MPKS pārvaldes piemēri

Uzņēmuma vadības mehānisms nosaka, kā uzņēmuma īpašnieki pārrauga tā vadību, lai gūtu vislabākos rezultātus. Tomēr KS šis jautājums ir sarežģītāks, nekā citām uzņēmējdarbības formām, jo jāvērtē sasniegumi pēc plašākiem mērķiem, nekā investoru vadītajos uzņēmumos. Efektīva korporatīvā vadība ir būtiska KS attīstībai, īpaši, tiem kļūstot lielākiem. Latvijā KS organizatorisko struktūru regulē KSL, taču salīdzinoši liela daļa nosacījumu tiek atrunāta KS statūtos.

KS pārvaldes funkcijas savas kompetences ietvaros pilda tās biedru kopsapulce (pārstāvju sapulce), kas ir KS augstākā pārvaldes institūcija, padome un valde.

Izvērtējot Latvijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares lielāko un veiksmīgāko KS pārvaldes struktūras, var secināt, ka veiksmīgākais pārvaldes struktūras modelis ir pie šādiem nosacījumiem:

• KS ir izveidota padome, kura sastāv no biedriem. Saskaņā ar KSL, minimālais padomes locekļu skaits ir trīs.

Piezīme:
KSL paredz iespēju veidot padomi arī no personām, kuras nav sabiedrības biedri.

• KS darbojas valde, kurā nav kooperatīva biedri, bet gan algoti darbinieki - profesionāli vadītāji vai citu saistošo nozaru speciālisti. Minimālais un maksimālais valdes locekļu skaits nav KSL noteikts, tāpēc ir gadījumi, kad valde sastāv no vienas personas, kas pilda valdes priekšsēdētāja funkcijas (5.attēls).

Piezīme:
KSL paredz iespēju valdē ievēlēt gan personas no biedru vidus, gan personas no ārpuses.

5.attēls

Ir iespējams veidot arī šādu KS pārvaldes struktūru:

• KS padome nav izveidota.
• KS darbojas valde, kurā vairākums ir sabiedrības biedri (6.attēls).

Latvijas lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperatīvās sabiedrības ar mazāku apgrozījumu parasti izvēlas šādu variantu, taču labā prakse tomēr nosaka, ka izpildvarai būtu jābūt atdalītai no lēmējvaras.

6.attēls