KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA

Piezīme:
Vienlaikus konstatējams, ka praksē ir bijuši gadījumi, kad viena vai dažas personas, izmantodamas pārējo KS biedru pasivitāti, ar pilnvaru palīdzību iegūst nepieciešamo balsu skaitu sev vēlamo jautājumu pieņemšanai.[1]

Lai arī primāri tiesības piedalīties biedru kopsapulcē ar pārstāvja starpniecību ir vērstas uz iespēju nodrošināt biedra interešu realizāciju situācijā, kad tas pats personīgi nevar ierasties biedru kopsapulcē, tomēr šāda iespēja nereti tika izmantota pretēji tā mērķim. Šāda rīcība ne tikai neveicināja pasīvo biedru iesaisti KS pārvaldībā, bet arī mazināja citu biedru vēlmi līdzdarboties KS pārvaldībā. Proti, aktīvajiem biedriem zuda motivācija piedalīties lēmumu pieņemšanā, jo faktiski šādā KS vairs nevaldīja KS tik raksturīgais demokrātiskas pārvaldes princips. KS vara faktiski varēja piederēt atsevišķām personām. Atšķirībā no vecā KSL, kas neparedzēja nekādus ierobežojumus biedra tiesības pārstāvēt biedru kopsapulcē uz pilnvaras pamata, KSL paredz ierobežojumus, cik daudz biedru viena persona ir tiesīga pārstāvēt uz pilnvaras pamata. Ņemot vērā minēto, secināms, ka tiesības ar pilnvarnieka starpniecību piedalīties biedru kopsapulcē rada iespēju biedram nodrošināt savu tiesību realizēšanu arī gadījumā, kad personīga dalība biedru kopsapulcē nav iespējama. Turpretim pilnvarošanas ierobežojums var nodrošināt pienākumu valdei motivēt biedrus pašiem līdzdarboties KS pārvaldē, nevis iegūt no neaktīvajiem biedriem beztermiņa pilnvaras biedra tiesību realizēšanai.

Pilnvaru izmantošana uz pasīvo biedru rēķina lielā mērā notika no vecā KSL izrietošās biedru kopsapulces kvoruma prasības dēļ. KSL biedru kopsapulces kvorumu vairs neizvirza kā obligātu prasību. Neapšaubot ieguvumus no biedru kopsapulces kvoruma prasības neesamības, no biedru motivēšanas viedokļa kvoruma neesamība vismaz daļēji var atstāt negatīvas sekas attiecībā uz KS valdes ieinteresētību sekmēt augstāku biedru līdzdalību KS pārvaldē. Valdei pietiek formāli ievērot visus termiņus un nosūtīt visus KSL noteiktos dokumentus, lai biedru kopsapulce būtu uzskatāma par spēkā esošu neatkarīgi no biedru kopsapulcē klātesošo biedru skaita. Tādējādi kvoruma prasības noteikšana KS statūtos var kalpot par savdabīgu piespiedu līdzekli, lai veicinātu valdes ieinteresētību īstenot biedrus motivējošus pasākumus piedalīties biedru kopsapulcēs.

KSL ļauj KS statūtos paredzēt tiesības sasaukt biedru kopsapulci, izmantojot elektroniskos līdzekļus. Ar elektronisko līdzekļu palīdzību KS var ne tikai informēt par kopsapulci, bet arī to pilnībā noturēt. Ja kādam biedram, piemēram, attāluma dēļ elektronisko līdzekļu izmantošana kopsapulces sasaukšanā ir veids, kā piedalīties KS biedru kopsapulcē, tad attiecībā uz citiem biedriem elektroniska sasaukšana varētu radīt tieši pretējas sekas. Ne vienmēr elektronisko līdzekļu pielietošana ir veids, kā motivēt biedrus piedalīties KS pārvaldē. Lai arī biedru kopsapulcē biedri primāri lemj par ekonomiskajiem jautājumiem, tomēr neatsverama var būt sociālo un kulturālo interešu loma KS (sīkāk skat. sadaļu 4.Kopīgas vērtības kā pamats biedru lojalitātei). Līdz ar to šo sociālo un kulturālo funkciju realizēšanas ietvaros biedri var dot priekšroku piedalīties biedru kopsapulcē klātienē.  Lai motivētu biedrus piedalīties KS pārvaldē, būtu ieteicams nodrošināt dažādas iespējas šo tiesību realizēšanā. Piemēram,  KS var sasaukt klātienes biedru kopsapulci, taču vienlaikus nodrošināt iespēju biedriem piedalīties sapulcē, izmantojot elektroniskos līdzekļus. Tāpat KS valde var organizēt klātienes biedru kopsapulci, paralēli ļaujot nodot balsojumu par konkrēto jautājumu arī pirms biedru kopsapulces.

[1]Skatīt likumprojekta “Kooperatīvo sabiedrību likums” (Saeimas reģ. Nr. 995/Lp12) anotāciju (skatīts 06.10.2019.)