KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA
Kaspars Vecozols, Aivars Latkovskis, Linda Uzkalne, Aiga Smiltāne
LAUKSAIMNIECĪBAS UN MEŽSAIMNIECĪBAS PAKALPOJUMU KOOPERATĪVO SABIEDRĪBU
KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA
2020.gads 1.versija
Saturs:
2.Līgumiski līdzekļi biedru lojalitātei un motivēšanai
Kā vēl viens no faktoriem, kas neveicina biedru lojalitāti KS, tiek uzskatīta arī vājas līgumiskās attiecības starp KS un tās biedriem. Šo faktoru var attiecināt gan uz pienākumu izmantot KS pakalpojumus, gan arī uz līdzdalības aktivitātēm KS pārvaldē.
Piezīme:
Minimālais biedra pienākumu apjoms var tikt nodefinēts KS statūtos vai to savstarpējos līgumos. Šādu pienākumu nepildīšana var nozīmēt arī biedra statusa zaudēšanu.
Tajā pašā laikā var pastāvēt arī pretēji līdzekļi, kas vērsti uz aktīvo biedru atalgošanu. Piemēram, peļņas sadalē piedalīsies tikai tie biedri, kas ir visaktīvāk izmantojuši KS pakalpojumus.[1] Šāds savā ziņā aktīvāko KS pakalpojumu izmantotāju atalgojums izriet arī no KSL regulējuma par peļņas sadali, ja vien biedri nav vienojušies par citu peļņas kārtību, t. i., tādu, kur peļņa tiek sadalīta atbilstoši biedra ieguldījumam KS pamatkapitālā.
Vecajā KSL bija paredzētas tiesības KS statūtos iekļaut biedra pienākumu izmantot pirmām kārtām KS biedriem sniedzamos pakalpojumus. Lai arī KSL šāda norma nav iekļauta, tas nenozīmē, ka KS statūtos šādu pienākumu arī šobrīd nevarētu paredzēt. Proti, KSL neliedz KS ierobežot konkurenci attiecībā uz saņemtajiem KS pakalpojumiem, paredzot, ka biedram nav ļauts izmantot KS konkurējoša saimnieciskās darbības veicēja pakalpojumus. Tas nozīmētu, ka KS biedram nav tiesību realizēt savu saražoto produkciju pie šī KS konkurenta pat tad, ja šis konkurents piedāvā labāku produkcijas iegādes cenu. No vienas puses šāds statūtu noteikums darbotos kā piespiedu līdzeklis biedru lojalitātei attiecībā pret KS. No otras puses KS raksturo atvērtības princips un KS biedrs var brīvi izstāties no KS. Līdz ar to, izvērtējot šādu noteikumu iekļaušanu statūtos, nepieciešams vērtēt arī tā iespējamās negatīvās sekas uz KS biedru sastāvu. Salīdzinājumam Somijā ne normatīvie akti, ne arī KS statūti neaizliedz KS biedriem savu lauksaimniecības produkciju piegādāt arī kādam citam saimnieciskās darbības veicējam (nevis KS, kurā piegādātājs ir biedrs)[2]. Tādējādi biedram nav jāizstājas no KS, lai tas varētu savu saražotu produkciju piegādāt vai nu citai KS vai arī kādam komersantam.
Statūtos var paredzēt arī zināmas sankcijas par pasīvu rīcību attiecībā uz nepiedalīšanos biedru kopsapulcēs (piemēram, nosakot augstāku biedra naudu). Tajā pašā laikā jāapzinās, ka dažādu līgumisku pienākumu uzlikšana tās biedriem, var radīt arī pretēju efektu. Proti, gan potenciālajiem biedriem, gan arī esošajiem biedriem var zust vēlme attiecīgi iegūt, vai saglabāt KS biedra statusu. Līdz ar to arī attiecībā uz motivēšanu piedalīties KS pārvaldē priekšroka būtu dodama tieši līdzekļiem, kuriem nav piespiedu rakstura.
[1] Mamouni Limnios E., Delwyn C., Research Handbook on Sustainable Co-operative Enterprise: Case Studies of Organisational Resilience in the Cooperative Business Model, Edward Elgar Publishing, 2014, p.173
[2] Morfi C., Ollila P., Nilsson J., Feng L., Karantininis K., Motivation behind Members` Loyalty to Agricultural Cooperatives, p.4 (skatīts: 07.10.2019.)
