KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA
Kaspars Vecozols, Aivars Latkovskis, Linda Uzkalne, Aiga Smiltāne
LAUKSAIMNIECĪBAS UN MEŽSAIMNIECĪBAS PAKALPOJUMU KOOPERATĪVO SABIEDRĪBU
KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA
2020.gads 1.versija
Saturs:
3.Spēja ietekmēt KS pārvaldi
JĀŅEM VĒRĀ!
KSL 31.pantā ir uzskaitīti visi tie svarīgie jautājumi, kuru izlemšana ir tikai biedru kopsapulces kompetencē. No visiem šiem jautājumiem tikai gada pārskata apstiprināšana ir katru gadu biedru kopsapulcē izskatāms jautājums.
Neskatoties uz to, ka KSL kā obligātu prasību paredz biedru kopsapulces balsojumu par gada pārskata apstiprināšanu, tas vairāk izpaužas kā informatīvs atskats uz padarīto un nav tik daudz vērsts uz nākotnē iecerētajām darbībām. Turpretim citi biedru kopsapulces ekskluzīvajā kompetencē esošie jautājumi, lai arī var būtiski ietekmēt turpmāko KS darbību, tomēr netiek skatīti biedru kopsapulcē ar tik lielu regularitāti. Piemēram, amatpersonu ievēlēšana un tiem paredzētās atlīdzības noteikšana, ir būtisks KS darbību ietekmējošs jautājums, bet biedru kopsapulcē skatāms daudz retāk (atkarībā no amatpersonu pilnvaru termiņa vai situācijām, kad piespiedu kārtā nepieciešams veikt izmaiņas amatpersonu sastāvā). Vēl retāk biedru kopsapulcē ir skatāmi jautājumi par KS darbības izbeigšanu, reorganizāciju un prasību celšanu pret KS amatpersonām. Tajā pašā laikā KSL ļauj biedru kopsapulces kompetencē nodot arī citus jautājumus.
Piezīme:
Lai veicinātu augstāku biedru līdzdalību KS pārvaldē, ir izvērtējama papildu jautājumu nodošana biedru kopsapulces kompetencē. Vienlaikus jānorāda, ka, balstoties uz mērķi par augstāku biedru līdzdalību KS pārvaldībā, jāpazinās risks, ko var radīt smagnēja lēmumu pieņemšanas procedūra, jautājumu izlemšanu nododot biedru kopsapulces kompetencē.
Biedru viedokļa noskaidrošanai nav nepieciešams obligāti jautājumus nodot izlemšanai biedru kopsapulces kompetencē. Valde var rīkot diskusijas par kādu konkrētu jautājumu, kas skar KS biedru intereses. Šādas diskusijas var organizēt gan biedru kopsapulces ietvaros, gan arī individuāli, ļaujot iesūtīt biedra viedokli par konkrētu jautājumu. Lai būtu abpusēja komunikācija starp valdi un biedriem, būtu ieteicams valdei jebkādā formātā darīt zināmu biedriem, ka to viedokļi ir tikuši izvērtēti un motivāciju, kāpēc šis viedoklis ir vai nav ņemts vērā.
Pārliecība par spēju ietekmēt KS pārvaldību ir faktors, kas var pozitīvi ietekmēt motivāciju piedalīties KS pārvaldībā. Šajā gadījumā svarīgs apstāklis ir KS biedru skaits. Jo biedru skaita ziņā lielāka ir KS, jo tās biedriem ir mazāka pārliecība par spēju ietekmēt KS pārvaldību, kas var atstāt negatīvu ietekmi uz motivāciju piedalīties biedru kopsapulcēs.[1] Lai nodrošinātu efektīvu lēmuma pieņemšanu biedru skaita ziņā lielās KS, KSL paredz iespēju biedru kopsapulci aizstāt ar pārstāvju sapulci. Pārstāvju sapulces izveidošana, kas neapšaubāmi ir nepieciešams līdzeklis efektīvai lēmumu pieņemšanai, var atsvešināt biedrus no KS pārvaldes. Tādēļ ar pārstāvju sapulces izveidošanu ir svarīgi radīt spēcīgu zemāku KS pārvaldes struktūru. Ja KS lieluma dēļ nav iespējams kopīgi izdiskutēt katra biedra jautājumus, ir svarīgi nodrošināt, ka šo lēmumu biedrs var izvirzīt izskatīšanā šajā zemākā KS struktūrā. Piemēram, ja KS sniedz pakalpojumus dažādos reģionos, tad būtu ieteicams stiprināt reģionālās struktūrvienības, kas ne tikai lemtu par pārstāvju izvirzīšanu pārstāvju sapulcei, bet arī izdiskutētu visus būtiskos jautājumus. Attiecīgās struktūrvienības pārstāvis arī savus lēmumus balstītu uz savu pārstāvamo biedru viedokļiem. Līdz ar to no vienas puses biedru skaita ziņā maza KS nozīmē lielāku pārliecību par spēju ietekmēt KS pārvaldi, no otras puses – jo vairāk biedru KS, jo ir iespējams piedāvāt lētākus pakalpojumus tās biedriem. Lai nodrošinātu šo abu mērķu līdzpastāvēšanu, KS jāatrod tādi pārvaldes formāti, kas neatsvešina biedrus no KS pārvaldības.
[1] Morfi C., Ollila P., Nilsson J., Feng L., Karantininis K., Motivation behind Members` Loyalty to Agricultural Cooperatives, p.8 (skatīts: 07.10.2019.)
