KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA
Kaspars Vecozols, Aivars Latkovskis, Linda Uzkalne, Aiga Smiltāne
LAUKSAIMNIECĪBAS UN MEŽSAIMNIECĪBAS PAKALPOJUMU KOOPERATĪVO SABIEDRĪBU
KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA
2020.gads 1.versija
Saturs:
1.1.Pamatkapitāla mainīgums
JĀŅEM VĒRĀ!
KS raksturo pamatkapitāla mainīgums, kas nozīmē to, ka ne KS statūtos, ne arī publiskajos reģistros šis pamatkapitāls nav fiksēts un tas var nemitīgi mainīties atkarībā no izmaiņām KS biedru sastāvā.
Lai arī, piemēram, kapitālsabiedrības pamatkapitālu var gan palielināt, gan arī samazināt, tomēr šādu pamatkapitāla izmaiņu gadījumā ir nepieciešams gan grozīt statūtus, gan arī reģistrēt izmaiņas publiskajā reģistrā. Tātad kapitālsabiedrību gadījumā ir nepieciešamas salīdzinoši laikietilpīgas darbības izmaiņu veikšanai pamatkapitālā. Raksturojot KS pamatkapitāla mainīguma principu, uzsvars ir ne tik daudz uz izmaiņu iespējamību, kā uz netraucētu un tūlītēju izmaiņu veikšanu KS pamatkapitālā.
Pamatkapitāla mainīgums ir cieši saistīts ar KS atvērtības principu, kas ļauj personām salīdzinoši brīvi kļūt par KS biedru, kā arī izstāties no KS, ja tās vairs neplāno izmantot KS sniegtos pakalpojumus (plašāk atvērtības princips skaidrots sadaļā 3.Atvērtība). Neatņemama sastāvdaļa pamatkapitāla mainīguma principa esamībai ir katra biedra pienākums veikt ieguldījumu KS pamatkapitālā. Bez šāda pienākuma pamatkapitāla mainīguma princips pēc būtības nevar pastāvēt.[1]
Pamatkapitāla mainīguma princips nostiprināts KSL 23.panta pirmajā daļā, kurā tieši noteikts, ka pamatkapitāls ir mainīgs. Vienlaikus pēc būtības šis princips izriet no KSL 24.panta otrās daļas, kas paredz, ka katram biedram ir pienākums veikt ieguldījumu pamatkapitālā vismaz vienas pajas apmērā, kā arī no pienākuma neesamības noteikt kopējo pamatkapitāla apmēru KS statūtos vai ierakstīt to publiskajā reģistrā
Piezīme:
Neskatoties uz pamatkapitāla mainīguma principu, pamatkapitāls nezaudē tā galveno funkciju - finansējuma nodrošināšanu saimnieciskās darbības veikšanai.
Ja jauna biedra piesaiste tikai palielina finansējumu saimnieciskās darbības veikšanai, tad biedra izstāšanās gadījumā KS var būt ietekme uz finansiālajiem resursiem, kas nepieciešami KS saimnieciskās darbības veikšanai. Tieši šis ir iemesls, kādēļ paju izmaksa var nenotikt uzreiz.
JĀŅEM VĒRĀ!
Saskaņā ar KSL 19.panta otro un ceturto daļu biedra dalības izbeigšanās gadījumā KS izmaksā pajas gada laikā no nākamā gada pārskata apstiprināšanas. Ja izmaksas daļa pārsniedz trīs procentus no KS pamatkapitāla, KS ir tiesīga pagarināt termiņu līdz trim gadiem izmaksām, kas pārsniedz šos trīs procentus no KS pamatkapitāla.
Tādējādi secināms, ka iespēja laika ziņā atlikt paju atmaksu biedra dalības izbeigšanas gadījumā ir obligāts priekšnosacījums, lai pamatkapitāls saglabātu tā galveno funkciju par finansējuma nodrošināšanu KS saimnieciskās darbības veikšanai.
Praksē, kas balstījās vēl uz veco KSL, ir bijuši gadījumi, kad apmaksāto paju apjoms piesaistīts saņemto pakalpojumu (saražotās produkcijas) apjomam, kas attiecīgi nozīmē KS pienākumu izmaksāt pajas biedram, kura saņemto pakalpojumu apjoms ir samazinājies, un biedra pienākumu apmaksāt papildu pajas, ja viņa saņemto pakalpojumu apjoms ir pieaudzis. Ja KS pienākums atmaksāt pajas iestājās uzreiz, tad šāds paju sadales mehānisms nozīmē, ka daļu no pamatkapitāla KS nevar izmantot saimnieciskās darbības īstenošanai, rēķinoties ar nepieciešamajām izmaksām biedriem. Šādā gadījumā pamatkapitāla mainīguma princips būtu pārāk plaši īstenots, jo tas ļoti ierobežotu pamatkapitāla galveno funkciju attiecībā uz finansējuma nodrošināšanu. KS faktiski katru gadu ir jārēķinās ar paju atmaksu, tāpēc ir ierobežota šo resursu izmantošana KS saimnieciskās darbības ilgtermiņa vajadzībām.
KSL ļauj KS noteikt dažādu paju skaitu tās biedriem. KSL neparedz metodes dažādu paju skaita noteikšanai, atstājot šādu izvēles iespēju pašas KS un to biedru kompetencē. Tādējādi KS un tās biedriem, īstenojot šādu izvēles iespēju, būtu jānodrošina, lai pamatkapitāls saglabā tā galveno funkciju. Tas nozīmē, ka arī gadījumā, ja KS statūti pieļauj paju skaita samazināšanu, KS ir jābūt paredzētai iespējai laika ziņā atlikt paju atmaksu situācijā, kad paju atmaksa var ietekmēt KS saimnieciskās darbības veikšanu. Turpretim, ja mainīgais paju skaits nav pamatojams ar finansējumu nodrošināšanu KS saimnieciskās darbības veikšanai, ir vērts pārdomāt, vai šāda dažāda paju skaita noteikšana biedriem vispār ir nepieciešams.
[1] Fici A., Introduction to Cooperative Law in International Handbook of Cooperatives, Cracogna D., Fici A., Henry H., Springer, 2013, p.36.
