KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA

Vienlaikus normatīvajos aktos definēts pamatkapitāla minimālais lielums vienmēr raisījis diskusijas par līdzsvara rašanu starp kreditoru interešu aizsardzību un iespējām brīvi uzsākt saimniecisko darbību, izvēloties KS kā saimnieciskās darbības formu.^[1]

Pamatkapitāla minimālā lieluma noteikšana normatīvo aktu līmenī nav KS raksturīga iezīme, tomēr ES dalībvalstīs ir dažāda prakse. Lielākajā daļā no dalībvalstīm (Bulgārija, Dānija, Kipra, Slovēnija, Somija, Vācija, Čehija) normatīvo aktu līmenī nav regulēts pamatkapitāla minimālais lielums. Daļā no dalībvalstīm tas ir noteikts simboliskā līmenī. Piemēram, Horvātijā KS pamatkapitāla minimālais lielums ir 1000 kunas[2], kas ir aptuveni 135 eiro. Rumānijā atsevišķiem KS veidiem – 113 eiro. Savukārt atsevišķās dalībvalstīs pamatkapitāla minimālais lielums ir noteikts daudz nopietnākā apjomā. Piemēram, Maltā atsevišķu veidu KS pamatkapitāls nevar būt mazāks par 100 000 eiro.^[3] Arī Padomes Regula (EK) Nr. 1435/2003 (2003.gada 22.jūlijs) par Eiropas Kooperatīvās sabiedrības (SCE) statūtiem^[4] paredz, ka Eiropas kooperatīvās sabiedrības[5] pamatkapitāls nevar būt mazāks par 30 000 eiro. Eiropas Komisijas ziņojumā^[6] Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai un reģionu komitejai par regulas piemērošanu, no ieinteresēto personu aptaujām secinājusi, ka minimālā pamatkapitāla apmērs uzskatāms par šķērsli veidot mazas Eiropas kooperatīvās sabiedrības. Vienlaikus Eiropas Komisija secinājusi, ka minimālā pamatkapitāla apmērs 30 000 eiro apmērā piešķir šai sabiedrības formai nopietnību.

Vecajā KSL bija noteikts, ka KS pamatkapitāla minimālais lielums ir 2800 eiro apmērā.  Savukārt vecajā KSL definētajām speciālajām KS (t. sk. arī MPKS un LPKS), kas sastādīja lielāko daļu no reģistrētajām KS, pamatkapitāla minimālais lielums nevarēja būt mazāks par 280 eiro. Šāds speciālajiem KS veidiem noteiktais minimālā pamatkapitāla apmērs bija uzskatāms vairāk par simbolisku. No kreditoru interešu aizsardzības skatupunktu šādam pamatkapitāla apmēram bija grūti rast pamatojumu. Diez vai kreditors, kurš slēdza ar KS darījumu, kura apjoms bija vecajā KSL noteiktā minimālā pamatkapitāla apmērā (280 eiro), pievērsa uzmanību vecajā KSL vai publiskajā reģistrā noteiktajam minimālā pamatkapitāla apmēram. Turpretim gadījumā, ja tika slēgts nopietnāks darījums, apšaubāms, vai vecajā KSL noteiktā minimālā pamatkapitāla apmēra noteikšana šo 280 eiro apmērā kaut kādā veidā būtu ļāvusi kreditoram gūt pārliecību par KS uzņemto saistību izpildi.

Vecais KSL arī noteica, ka KS pamatkapitāla minimālais lielums tiek ierakstīts Uzņēmumu reģistra žurnālā. Tas nozīmē, ka teorētiski šim ierakstam vajadzēja kalpot trešo personu (kreditoru) interešu aizsardzībai, tomēr praksē šādu funkciju minimālā pamatkapitāla apmēra ieraksts neveica. Piemēram, gadījumā, ja KS statūtos bija noteikusi minimālo pamatkapitāla apmēru 25 000 eiro apmērā, KS nebija liegts grozīt statūtus un samazināt šo minimālo pamatkapitāla apmēru līdz likumā noteiktajam minimālajam pamatkapitāla apmēram. Turklāt nepastāvēja arī speciāla minimālā pamatkapitāla apmēra samazināšanas kārtība, kas būtu vērsta uz kreditoru informēšanu un nodrošinājumu sniegšanu.

Izstrādājot KSL, likumdevējam bija vairākas izvēles iespējas:

• Pirmkārt, noteikt pietiekami augstu pamatkapitāla minimālo lielumu, lai nodrošinātu, kas tas veic kaut kādu kreditoru aizsardzības funkciju, bet vienlaikus apzinoties, ka tas kavēs jaunu KS dibināšanu un KS kā saimnieciskās darbības formas izvēli;
• Otrs variants bija atteikties no likumā definēta pamatkapitāla minimālā lieluma, kas nozīmēja nelikt šķēršļus KS dibināšanai, vienlaikus nerisinot jautājumu par kreditoru interešu aizsardzību;
• Trešais variants bija noteikt pamatkapitāla minimālā lieluma slieksni, kas līdzsvarotu kreditoru interešu aizsardzību un neliktu šķēršļus KS kā saimnieciskās darbības formas izvēlei.

Piezīme:
Vienlaikus secināms, ka pamatkapitāla minimālais lielums, kas netraucē KS dibināšanu, diez vai vienlaicīgi var nodrošināt kreditoru aizsardzību. Turpretim pamatkapitāla minimālais lielums, kas nodrošina kreditoru aizsardzību visticamāk traucēs KS kā saimnieciskās darbības formas izvēlei. Ņemot vērā mērķi veicināt KS attīstību, loģisks ir bijis likumdevēja solis atteikties no minimālā pamatkapitāla apmēra noteikšanas KSL, vien paredzot pienākumu biedriem KS statūtos noteikt minimālā pamatkapitāla lielumu.

KSL 12.pants paredz, ka minimālais pamatkapitāla apmērs ir tikai statūtos ierakstāmā ziņa. Atšķirībā no vecā KS regulējuma, vairs netiek paredzēts šo minimālo pamatkapitāla apmēru reģistrēt publiskajā reģistrā. Minimālā pamatkapitāla apmēra noteikšana KS statūtos saistīta pamatā ar pašas KS un tās biedru interešu aizsardzību.

JĀŅEM VĒRĀ!
KSL paredzēts pienākums valdei sasaukt biedru kopsapulci, ja KS pašu kapitāls ir kļuvis mazāks par KS statūtos noteikto pamatkapitāla minimālo lielumu.

Tādējādi statūtos noteiktais pamatkapitāla minimālais lielums kalpo par sava veida atskaites punktu, lai valdei iestātos pienākums veikt pasākumus, kas saistīti ar izvairīšanos no KS ekonomiskās situācijas pasliktināšanās. Kreditoru aizsardzība šajā gadījumā spēlē tikai netiešu lomu.

JĀŅEM VĒRĀ!
Ņemot vērā KSL noteikto minimālo biedru skaitu (trīs biedri), KSL 24.panta otrajā daļā noteikto pienākumu katram biedram veikt ieguldījumu vismaz vienas pajas apmērā, kā arī to, ka KSL neparedz pajas nominālvērtības minimālo apmēru, konstatējams, ka KS pamatkapitāls nekad nevar būt zemāks par 3 centiem. Lai arī 3 centi šķiet absurds pamatkapitāla lielums, tomēr minimālā pamatkapitāla lielums ir pašas KS brīva izvēle, kas parasti ir atkarīga no konkrētās KS mērķiem, uzdevumiem un darbības veidiem.

Piemēram, KS, kurā centralizēti tiek koordinēti tikai organizatoriskie jautājumi, bet visas pakalpojumu izmaksas faktiski sedz paši biedri, pamatkapitāls var būt arī simbolisks. LPKS un MPKS parasti saistās ar apjomīgu saimnieciskās darbības veikšanu, tāpēc diez vai tos ir iespējams veikt ar pamatkapitālu, kura apjoms mērāms centos.

Atsevišķos gadījumos likumdevējs var izvirzīt īpašas prasības attiecībā uz KS pamatkapitāla minimālo lielumu. Piemēram, ņemot vērā nepieciešamību sekmēt Latvijas finanšu sektora stabilitāti un drošību, krājaizdevu KS minimālais pamatkapitāla lielums var sasniegt 25 000 eiro.^[7] LPKS un MPKS gadījumā nav tādu leģitīmo interešu, lai likumdevējam būtu pamats regulēt minimālā pamatkapitāla lielumu.

^[1] Why are minimum capital requirements a concern for entrepreneurs? (skatīts 15.10.2019.)

[2] Quintana Cocolina C., The power of cooperation, Cooperatives Europe key figures 2005 (skatīts 15.10.2019.)

^[3] Karakas K., Cooperatives: Characteristics, activities, status, challenges, 2019 (skatīts 18.10.2019.)

^[4] Skatīt Padomes 2003.gada 22.jūlija Regulas (EK) Nr. 1435/2003 par Eiropas Kooperatīvās sabiedrības (SCE) statūtiem 3.pantu (skatīts 15.10.2019.)

[5] Eiropas Kooperatīvā sabiedrība ir atsevišķa juridiskā forma, kas piemērota kooperatīvajām sabiedrībām, kuras darbojas pārrobežā. Galvenā priekšrocība, dibinot šādu Eiropas kooperatīvo sabiedrību, ir tiesības brīvi mainīt tās juridisko adresi Eiropas Savienības ietvaros. Sīkāk skatīt Eiropas Komisijas sagatavoto aprakstu, (skatīts 21.10.2019.)

^[6] Eiropas Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai un reģionālajai komitejai par Padomes 2003.gada 22.jūlija Regulas (EK) Nr.1435/2003 par Eiropas Kooperatīvās sabiedrības (SCE) statūtiem piemērošana (skatīts 15.10.2019.)

^[7] Skatīt Krājaizdevu sabiedrību likuma 15.pantu (skatīts 15.10.2019.)