KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA

Ja biedrs veic mantisko ieguldījumu, tiek noslēgts maiņas līgums (mantiskais ieguldījums tiek apmainīts pret pajām). Mantiskā ieguldījuma priekšmetu noteikšanai un apmaksas kārtībai piemērojami Komerclikuma noteikumi.[1] Ņemot vērā, ka KS pamatkapitāls veic ļoti ierobežotu funkciju attiecībā uz kreditoru interešu aizsardzību, KS tiek paredzēta atvieglota mantiskā ieguldījuma novērtēšanas kārtība. Atbilstoši KSL 25. panta ceturtajai daļai mantiskā ieguldījuma novērtējumu var veikt arī paši biedri. Tāpat mantisko ieguldījuma novērtēšanu biedri var uzticēt mantiskā ieguldījuma novērtētājam.    

JĀŅEM VĒRĀ!
Paja, atšķirībā no kapitālsabiedrību pamatkapitāla daļām (akcijām), nenosaka biedra finansiālo un pārvaldes tiesību apmēru, bet gan kalpo tikai kā faktors, kas ļauj būt par biedru KS un dod tiesības saņemt pakalpojumus no KS.

Kā tas jau minēts sadaļas 1.Pamatkapitāls un tā funkcijas ievaddaļā, KS statūtos gan var būt atkāpes no likumiskā peļņas sadales mehānisma un var būt paredzēts, ka KS peļņa tiek sadalīta proporcionāli biedra apmaksāto paju skaitam. Līdz ar to KS biedriem statūtos ir ļauts pajai piesaistīt biedra finansiālās tiesības. Turklāt paja nodrošina arī tiesības saņemt veikto ieguldījumu atpakaļ, ja brīvprātīgi vai piespiedu kārtā tiek izbeigts biedra statuss.

Speciāla apzīmējuma noteikšana ieguldījumam KS pamatkapitālā var radīt jautājumus par pajas līdzību kapitālsabiedrības pamatkapitāla daļām vai akcijām. Speciāla apzīmējuma noteikšana KSL pamatā saistīta tieši ar tā vēsturisko lietojumu KS regulējumā. Šāds apzīmējums ticis lietots gan 06.08.1991. pieņemtajā likumā “Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām” (spēku zaudējis 10.03.1998.), gan arī vecajā KSL. Tādējādi vārda “paja” lietojums ieguldījuma daļas apzīmēšanai saglabāts arī KSL. Jāatzīst, ka vārds “paja” savā ziņā piešķir biedra veiktajam ieguldījumam lielāku nozīmi, nekā gadījumā, ja to apzīmētu vienkārši ar vārdu “ieguldījums” vai “ieguldījuma daļa”. Neskatoties uz minēto apzīmējumu ieguldījumam KS pamatkapitālā, persona, kas iestājas KS atbilstoši KSL tiek apzīmēts kā biedrs, nevis, piemēram, paju turētājs.

Vecais KSL pajas iedalīja pamatpajās un papildpajās, paredzot, ka papildpajām nav balsstiesību. Tā kā KS raksturo demokrātiska pārvalde un katram biedram biedru kopsapulcē bija viena balss, šādam paju dalījumam atkarībā no piešķirtajām balsstiesībām trūka pamatojuma. Atteikšanās no šāda paju dalījuma KSL bija loģisks solis. Turklāt vecais KSL paredzēja iespēju noteikt kārtību, kā nosaka pamatpaju skaitu katram biedram un kādā veidā veic pamatpaju pārreģistrāciju par papildpajām. KSL ir vienkāršots regulējums attiecībā uz paju skaita noteikšanas kārtību. Vienlaikus secināms, ka KS, kuras grib izdot papildu pajas un saskata šādā rīcībā pamatojumu, joprojām kā piemēru var izmantot vecā KSL regulējuma paraugu.

Piezīme:
LPKS un MPKS praksē tiek pielietotas dažādas paju aprēķinu metodes. Lielākā daļa KS vienas pajas vērtību izsaka naudas izteiksmē, kā arī statūtos norāda, cik pajas, piemēram - desmit, katram biedram, iestājoties KS, ir jāiegādājas.

Piemērs

MPKS “Mežsaimnieks” pajas tiek aprēķinātas proporcionāli katra biedra īpašumā esošo meža zemju platībai pēc sekojoša principa:

1.Četras pajas par katru meža zemes hektāru, kurā ir atļauta galvenā cirte,

un

2.Viena paja par katru meža zemes hektāru, kurā nav atļauta galvenā cirte.

Vienas pajas vērtība ir 1,42 EUR.

Piemēram, par 10 hektāru meža zemes īpašumu, kurā ir atļauta galvenā cirte, tiks aprēķinātas 40 (10 x 4) pajas, un īpašniekam, iestājoties kooperatīvā būs jāapmaksā 56,80 EUR (40 x 1,42) liels paju kapitāls.

Paju kapitāls ir jāiemaksā par platību līdz 100 hektāriem. Par platību, kas pārsniedz 100 hektārus, paju kapitāls netiek aprēķināts.

Piemērs

LPKS VAKS katram biedram var būt atšķirīgs paju skaits:

1.Iestājoties kooperatīvā, katram biedram ir jāiegādājas viena paja, kuras nominālvērtība ir 70,00 EUR;

2.Kopējais biedra paju skaits ir atkarīgs no darījumu apjoma, kas veidojas starp Sabiedrību un biedru iepriekšējā saimnieciskās darbībās gadā, kur tiek ņemts vērā caur kooperatīvu realizētais saimniecībā saražotais graudu un rapša daudzums, un no kooperatīva iegādāto lauksaimnieciskajai ražošanai nepieciešamo augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu apjoms.

Darījumu apjoms un kārtība, par kuru pienākas viena paja, tiek noteikts biedru kopsapulcē, ņemot vērā iepriekšējā saimnieciskā gada darbības rezultātus. Pēc paju aprēķina:

1.ja iepriekšējā saimnieciskās darbības gadā biedra un Sabiedrības darījumu apjoms un viņam pienākošos paju skaits pārsniedz viņam piederošo paju skaitu, biedram tiek reģistrētas jaunas pajas un biedram papildus jāiegādājas attiecīgais paju skaits statūtos noteiktā kārtībā;

2.ja biedra un Sabiedrības darījumu apjoms ir samazinājies, viņa pajas, proporcionāli samazinājuma apjomam, tiek ieskaitītas Sabiedrības rezervēs. Ja biedra un Sabiedrības darījumu apjoms nepalielinās turpmāko trīs gadu laikā, tad rezervēs ieskaitītās pajas tiek izmaksātas.

Viena paja tie aprēķināta par 3500 EUR apgrozījumu ar kooperatīvu, katras pajas nominālvērtība ir 70,00 EUR.

[1] Strupišs A. Komerclikuma komentāri III. B daļa. Komersanti. [B.v.]: “A.Strupiša juridiskais birojs” SIA, 2003, 83-92.lpp.