KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA

KS kā saimnieciskās darbības formu raksturo uzsvars uz biedriem, nevis kapitālu.^[1] Kļūšana par biedru nozīmē personas vēlmi saņemt KS pakalpojumus, tāpēc primāri priekšnoteikums kļūšanai par biedru ir personas atbilstība KS biedra statusa kritērijiem. Tikai sekundārais nosacījums kļūšanai par biedru ir pajas apmaksa. Ņemot vērā, ka paja ir nesaraujami saistīta ar KS biedra statusu, tā nav brīvi apgrozāma.

JĀŅEM VĒRĀ!
Aizliegums brīvi atsavināt pajas trešajām personām nav tieši noteiks KSL, bet izriet no KS kā saimnieciskās darbības formas būtības.

Tajā pašā laikā ir iespējams konstatēt atsevišķus izņēmumus no aizlieguma atsavināt pajas. Vienīgais KSL minētais gadījums, kad ir iespējama paju atsavināšana, ir mantošana (KSL 20.pants), paredzot, ka KS biedra nāves gadījumā pajas manto mantinieks. Pajas mantošana nenozīmē automātisku kļūšanu par KS biedru. Mantiniekam tiek dots īpašs pārejas posms, kas noslēdzas ar mantinieka kļūšanu par KS biedru vai arī pajas atmaksu mantiniekam (skat. KSL 20.pantu). Līdz ar to pajas piederība bez biedra statusa ir īpašs izņēmums, kas ir laika ziņā ierobežots, neskatoties uz to, ka KSL tieši nenosaka nekādus laika ierobežojumus.

Nav pamata aprobežoties ar mantošanu kā vienīgo gadījumu, kad ir iespējama paju atsavināšana. Piemēram, ja persona, kura ir MPKS biedrs, pārdod MPKS apsaimniekoto mežu kādai citai personai, kura ir ieinteresēta turpināt MPKS pakalpojumu saņemšanu, būtu loģiski neliegt pajas iegūšanu jaunajam meža īpašniekam. Vienlaikus konstatējams, ka šāda paju atsavināšana varētu notikt tikai vienlaicīgi ar jaunā meža īpašnieka uzņemšanu par biedru MPKS. Paju atsavināšana pirms personas uzņemšanas biedru statusā faktiski nav iespējama. Paju atsavināšanas aizliegumam nevajadzētu attiekties arī uz darījumiem vienas KS biedru starpā pie nosacījuma, ka KS statūti ļauj noteikt biedriem atšķirīgu paju skaitu.

Arī vecajā KSL neparedzēja atsevišķas normas attiecībā uz paju atsavināšanu, vien paredzot, ka paju atsavināšanas kārtība ir nosakāma KS dibināšanas dokumentos (vecā KSL 12.panta pirmās daļas 5.punkts un 13.panta pirmās daļas 10.punkts). Tātad paju atsavināšana bija atļauta, ja to paredzēja KS dibināšanas dokumenti, tomēr dibināšanas dokumenti nevarēja paredzēt paju atsavināšanas kārtību, kas būtu pretrunā ar pašu KS darbības principu. Neskatoties uz šādu atsavināšanas noteikumu esamību vecajā KSL, konstatējams, ka paju atsavināšanas kārtība pēc būtības ar KSL nav mainījusies.

^[1] Fici A., Introduction to Cooperative Law in International Handbook of Cooperatives, Cracogna D., Fici A., Henry H., Springer, 2013, p.38.