KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA

Ieteikums veidot rezerves kapitālu izriet no starptautiskajiem KS principiem^[1] un ir viens no mehānismiem, kas nodrošina KS stabilitāti finansiāli sarežģītākos darbības posmos, kā arī nodrošina līdzekļu esamību KS saimnieciskās darbības paplašināšanai.

JĀŅEM VĒRĀ!
Salīdzinājumā ar citām saimnieciskās darbības formām, KS gadījumā rezerves kapitāls pamatā nav sadalāms starp KS biedriem.^[2] Ierobežojums biedriem sadalīt rezerves kapitālu var attiekties pat uz gadījumiem, kad biedri pieņēmuši lēmumu par KS likvidāciju.

Pamatojums šādam ierobežojumam ir saistāms ar mērķi panākt, ka KS biedri nav ieinteresēti pieņemt lēmumu par likvidāciju tikai ar nolūku sadalīt rezerves kapitālu, ko ilgstošas KS darbības gadījumā ir nodrošinājuši citi KS biedri. Pastāvot ierobežojumam biedriem sadalīt rezerves kapitālu arī KS likvidācijas gadījumā, normatīvajos aktos var tikt paredzēts pienākums šos līdzekļus nodot citai KS.^[3] Stingrāks regulējums attiecībā uz rezerves kapitāla sadali nozīmē KS ilgtspējas veicināšanu.

JĀŅEM VĒRĀ!
Rezerves kapitālu parasti raksturo noteikta ikgadējās peļņas apmēra ieskaitīšana rezerves kapitālā līdz brīdim, kad šis rezerves kapitāls ir sasniedzis noteiktu apmēru.^[4]

Atšķirībā no vecā KSL, kur likumdevējs attiecās no pienākuma noteiktu peļņas apmēru ieskaitīt rezerves kapitālā, citu valstu normatīvajos aktos ir ievērots minētais princips. Piemēram, Lietuvas Kooperatīvo sabiedrību likumā paredzēts, ka rezerves kapitāla veidošana ir obligāta prasība un tā mērķis ir segt ārkārtas izdevumus un zaudējumus. Atskaitījumi rezerves kapitālā jāsasniedz 1/10 no kapitāla apmēra. Rezerves kapitālā jāieskaita vismaz 5 % no ikgadējās peļņas. Rezerves kapitāla apmērs, kas pārsniedz 1/10 daļu no kapitāla var tikt izlietots arī citiem mērķiem saskaņā ar biedru kopsapulces lēmumu.^[5] Igaunijā noteikts, ka rezervēs ieskaita 1/20 daļu no peļņas. Līdzīgi kā Lietuvā arī Igaunijas likumdevējs ir noteicis ierobežojumus rezervju izlietojumam, paredzot, ka tās var izmantot tikai zaudējumu segšanai vai kapitāla palielināšanai.^[6]

KSL regulējumu par rezerves kapitālu būtu lietderīgi iekļaut tikai gadījumā, ja paredzētu obligātu pienākumu tādu veidot, kā arī noteiktu visām KS saistošus un līdzvērtīgus kritērijus rezerves kapitāla izveidošanai un apmēram. KSL izstrādes laikā Tieslietu ministrijas izveidotajā darba grupā KSL grozījumu izstrādei tika izskatīta arī iespēja saglabāt prasību par rezerves kapitāla veidošanu, paredzot obligāto pienākumu veidot atskaitījumus no gada peļņas un paredzot minimālo apmēru atskaitījumiem un rezerves kapitāla lielumam. Tomēr diskusiju rezultātā šāds priekšlikums neguva atbalstu. Tika ņemts vērā arī tas, ka vēsturiski likumdevējs jau ir norādījis, ka nav pamatoti uzlikt par pienākumu visiem veidot obligātu rezerves kapitālu. Šādu pieeju likumdevējs akceptēja gan vecajā KSL (ar 2002. un 2009.gada grozījumiem), gan arī Komerclikumā, kad ar 2002.gada grozījumiem izslēdza 158.‑160. pantu par obligāto rezervju veidošanu.

Ņemot vērā minēto, KSL vairs neparedz regulējumu par rezerves kapitālu. Vienlaikus atbilstoši KSL 12.panta pirmās daļas 10.punktam statūtos var norādīt jebkādus citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu. Līdz ar to, ja KSL statūtos ir paredzēts pienākums noteiktā kārtībā veidot rezerves kapitālu, tad arī turpmāk šī statūtu norma ir spēkā esoša un KS ir jāveido attiecīgais rezerves kapitāls. KS var šādu pienākumu paredzēt statūtos arī šobrīd, neskatoties uz to, ka KSL to tieši neparedz. Proti, joprojām darbojas privāttiesību pamatprincips – “atļauts ir viss, kas nav aizliegts”. Lai arī regulējums par rezerves kapitālu nav tieši noteikts KSL, likumdevēja nolūks nav bijis mainīt praksi rezerves kapitālu veidošanā.

^[1] Guidance Notes on the Cooperative Principles and Values, International Co-operative Alliance, p.29 (skatīts 17.10.2019.)

^[2] Fici A., Introduction to Cooperative Law in International Handbook of Cooperatives, Cracogna D., Fici A., Henry H., Springer, 2013, p.38.

^[3] Guidance Notes on the Cooperative Principles and Values, International Co-operative Alliance, p.38 (skatīts 17.10.2019.)

^[4] Fici A., Introduction to Cooperative Law in International Handbook of Cooperatives, Cracogna D., Fici A., Henry H., Springer, 2013, p.38.

^[5] Skatīt 12.pantu, Republic of Lithuania Law on Cooperative Societies (Cooperatives) (skatīts 17.10.2019.)

[6] Skat. 161. un 162.pantu, Commercial Associations Act (skatīts 17.10.2019.)