KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA

JĀŅEM VĒRĀ!
Starptautisko KS principu skaidrojumā[1] norādīts, ka KS peļņa primāri ir izmantojama KS attīstības veicināšanai, rezervju veidošanai, biedru sociālo un kulturālo interešu īstenošanai. Vienlaikus tiek paredzēta iespēja peļņu izmaksāt KS biedriem atbilstoši saņemto pakalpojumu apjomam.

KS gadījumā peļņu nereti apzīmē arī ar vārdu “pārpalikums”, jo pēc būtības KS darbojas tikai biedru interesēs un KS efektīvu darbu to biedru interesēs apliecinās peļņas neesamība (iespējami zemākās cenas pakalpojums tās biedriem)[2].

KSL paredz divus veidus, kā nosaka biedriem izmaksājamās peļņas apmēru. Likumiskais modelis atbilst Starptautiskajos KS principos noteiktajam peļņas sadales mehānismam un paredz, ka peļņu sadala starp biedriem atbilstoši biedru izmantoto pakalpojumu apjomam. Neatkarīgi no biedra veiktā ieguldījuma KS pamatkapitālā, vislielāko peļņas daļu iegūs tas biedrs, kas attiecīgajā gadā ir visvairāk izmantojis KS pakalpojumus un attiecīgi vairojis KS peļņu. Piemēram, LPKS peļņas sadale var tikt piesaistīta piegādātajam lauksaimniecības produkcijas apjomam, nosakot, ka par katru tonnu biedrs saņem noteiktu peļņas daļu. Turpretim MPKS peļņas sadale var tikt piesaistīta izstrādātās koksnes apjomam.   

Vienlaikus statūtos ir ļauts noteikt, ka KS peļņu sadala atbilstoši biedra ieguldījuma apjomam (pajām) pamatkapitālā.

Piezīme:
Statūtos var nostiprināt abus divus peļņas sadales veidus, paredzot, ka daļu no peļņas sadala atbilstoši biedra izmantoto pakalpojumu apjomam, bet daļu - atbilstoši ieguldījumam pamatkapitālā. Tādējādi atkarībā no KS veida un tās darbības mērķiem, KS tās statūtos var noteikt katrai KS visatbilstošāko peļņas sadales veidu.

Piemēram, ja KS vēlēsies piesaistīt ieguldītāja tipa biedru, tā savos statūtos var noteikt, ka daļu no KS peļņas sadala atbilstoši biedra veiktā ieguldījuma apmēram (sīkāk skatīt sadaļu 4.1.Ieguldītāju tipa biedru piesaiste).

Piezīme:
Atbilstoši vecajam KSL gadījumā, ja KS savos statūtos nebija paredzējusi nekādu kārtību peļņas sadalei, tad šo jautājumu katru reizi izlēma biedru kopsapulce. Savukārt KSL ir nostiprināts likumiskais modelis, ka gadījumā, ja KS statūtos nekas par peļņas sadali nav atrunāts, tad piemērojas likumiskais modelis un biedru kopsapulcei nav iespējams lemt par peļņas sadali atbilstoši biedru veiktajam ieguldījumam pamatkapitālā. Lai izmainītu KSL noteikto kārtību peļņas sadali, nepieciešams veikt attiecīgos grozījumus KS statūtos.

[1] Guidance Notes on the Cooperative Principles and Values, International Co-operative Alliance, p.40-41. (skatīts 17.10.2019.)

[2] Fici A., Introduction to Cooperative Law in International Handbook of Cooperatives, Cracogna D., Fici A., Henry H., Springer, 2013, p.39.