Kaspars Vecozols, Aivars Latkovskis, Linda Uzkalne, Aiga Smiltāne
LAUKSAIMNIECĪBAS UN MEŽSAIMNIECĪBAS PAKALPOJUMU KOOPERATĪVO SABIEDRĪBU
2020.gads 1.versija
Saturs:
JĀŅEM VĒRĀ!
KSL likums ļauj piesaistīt ieguldītāja tipa biedrus.
KSL anotācijā[1] attiecībā uz KS peļņas sadales regulējumu norādīts, ka nolūkā piesaistīt ieguldītāja tipa biedrus KS savos statūtos var noteikt, ka daļu no KS peļņas sadala atbilstoši biedra veiktā ieguldījuma apmēram. Tomēr tiesības atkāpties no likumiskā modeļa peļņas sadalē (peļņu sadala atbilstoši izmantoto pakalpojumu apjomam) un noteikt peļņas sadales kārtību, kas balstīta uz biedra veikto ieguldījumu pamatkapitālā, faktiski ir viens no retajiem speciālajiem KSL noteikumiem, kas vērsts uz ieguldītāju tipa biedru piesaisti.
JĀŅEM VĒRĀ!
KSL neļauj piesaistīt biedrus, kuru mērķis ir tikai ieguldījumu veikšana. Nav ļauts piesaistīt biedru, kura nolūks ir saņemt peļņu no veiktā ieguldījuma, ja biedrs neatbilst KS biedra statusam un neizmanto biedra pakalpojumus.
Tātad, lai kļūtu par ieguldītāja tipa biedru KS, tam ir jāatbilst statūtos noteiktajām biedra pazīmēm. Turklāt, ja statūtos būs noteikts, ka biedram noteikta laika periodā ir jāveic noteiktas darbības (jāpiegādā produkcija), tad nepietiks vien ar formālu atbilstību biedra statusam. Jo detalizētākas prasības nostiprinātas KS statūtos attiecībā uz biedriem, jo KS ir sarežģītāk piesaistīt ieguldītāja tipa biedrus.
JĀŅEM VĒRĀ!
Otrs no KSL speciālajiem noteikumiem, kas varētu tikt attiecināts arī uz ieguldītāju tipa biedru piesaisti, ir tiesības KS statūtos noteikt atšķirīgu paju sadales kārtību. Proti, KS var noteikt atšķirīgu paju sadales kārtību starp biedriem, paredzot gan, ka katrs biedrs apmaksā vismaz vienu paju.
Tādējādi KS biedri var iegūt papildu pajas. Lai arī šādas papildu pajas nevar ietekmēt balsstiesību apjomu (katram biedram neatkarīgi no veiktā ieguldījuma pamatkapitālā biedru kopsapulcē ir viena balss), KS var noteikt, ka vismaz daļu no peļņas KS sadala atbilstoši ieguldījumam pamatkapitālā (KSL 27.panta trešā daļa). KSL ļauj noteikt, ka peļņu atbilstoši biedra veiktā ieguldījuma apjomam var attiecināt tikai uz šīm papildu pajām. Biedrs, kurš ļoti aktīvi neizmanto KS pakalpojumus, var būt ieinteresēts veikt papildu ieguldījumus KS pamatkapitālā un saņemt peļņu par veikto ieguldījumu.
Piezīme:
Ņemot vērā šos divus no KSL izrietošos noteikumus, kas var tikt saistīti ar ieguldītāja tipa biedru piesaisti KS, secināms, ka ieguldītāja tipa biedrs ir tāda persona, kas jau izmanto KS pakalpojumus, tomēr tam ir pieejami papildu finanšu līdzekļi, ko tas var novirzīt KS saimnieciskās darbības attīstībai.
Lai arī kopumā tiesības statūtos noteikt tādu peļņas sadales kārtību, kas balstīta uz biedra veikto ieguldījumu KS pamatkapitālā, jau ir zināma atkāpšanās no KS raksturīgās peļņas sadales kārtības, vairākās citās valstīs (Vācija, Dānija, Somija, Spānija, Zviedrija)[2] ir noteikta vēl lielāka atkāpe no vispārīgajiem KS finansēšanas pamatprincipiem. Minētajās valstīs KS ir atļauts piesaistīt arī biedrus, kas neizmanto pakalpojumus, bet kuru mērķis ir tikai peļņas gūšana no veiktajiem ieguldījumiem. Parasti tiesības piesaistīt šādus KS pakalpojumus neizmantojošos biedrus ir nostiprināmas KS statūtos. Tātad nolūkā paplašināt ārēja finansējuma piesaistīšanas avotus vairākas valstis uz KS ir attiecinājušas kapitālsabiedrībām raksturīgās pazīmes. Vienlaikus, lai saglabātu KS raksturīgo demokrātiskās kontroles principu, gandrīz vairumā minēto valstu ir noteikti ierobežojumi balsstiesību apjomam (parasti ne vairāk kā trešdaļa no kopējā balsstiesību skaita), ko ir tiesīgi iegūt šāda ieguldījuma tipa biedri.
[1] Skatīt likumprojekta “Kooperatīvo sabiedrību likums” (Saeimas reģ. Nr. 995/Lp12) anotāciju (skatīts 07.10.2019.)
[2] Summary Table of Member States` Laws in respect of Co-operatives(skatīts 07.10.2019.)