KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA

Vērtspapīru emisija kā viens no ārējiem finanšu resursiem ir noteikts arī Starptautiskajos KS principu skaidrojumā[1]. Obligācija ir visplašāk izplatītais un vislabāk zināmais parāda vērtspapīrs, kas pēc būtības ir aizņēmums ar procentiem.[2] Atšķirībā no kredītiestādes izsniegta kredīta obligācijai nav nepieciešams nodrošinājums. Parasti kredītiestādes nepiešķirs kredītu, ja kredītiestādes prasījums nebūs nodrošinātās ar rokas ķīlu, komercķīlu, hipotēku vai arī kāda cita persona nebūs sniegusi galvojumu, kas kalpos kā parāda saistību nodrošinājums (Civillikuma 1692.pants).

Piezīme:
Ja KS emitētajām obligācijām nebūs noteikti atsavināšanas ierobežojumi, tad obligāciju īpašnieki var mainīties, kas nozīmē, ka mainīties var tās personas, pret kuru KS kā obligāciju emitentam ir pienākums izpildīt saistības, kas saistītas gan ar regulāru procentu maksu, gan arī obligācijas nominālvērtības atmaksu jeb sākotnējā aizņēmuma atmaksu.

Vienlaikus jāņem vērā, ka šādu ieguldījumu piesaiste ir stingri reglamentēta Eiropas Savienības regulā par pārvedamu vērtspapīru publiskajiem piedāvājumiem[3], nosakot gan kādus vērtspapīrus ir tiesības publiski piedāvāt ieguldītājiem, gan arī kārtību šādu vērtspapīru izplatīšanai. Tādējādi, ja obligācijai nav noteikti nekādi atsavināšanas ierobežojumi un obligācija ir brīvi pārvedama no vienas personas citai personai, ir jāievēro kārtība, kas vērsta uz ieguldītāju interešu aizsardzību. Obligāciju emitentam ir pienākums sagatavot ieguldītājiem adresētu dokumentus (t. sk. prospektu), kur tiek skaidrots gan pats vērtspapīrs, gan arī šī vērtspapīra emitents, kā arī sniegta finanšu informācija par emitentu. Turklāt, lai izplatītu šādus vērtspapīrus, vispirms ir nepieciešams saņemt arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju.

Regula par pārvedamu vērtspapīru publiskajiem piedāvājumiem paredz, ka gadījumā, ja kopējais vērtspapīru apjoms 12 mēnešu periodā nepārsniedz 8 000 000 eiro, Eiropas Savienības dalībvalstis var noteikt atbrīvojumu no prospekta sagatavošanas prasības. Šādu atbrīvojumu plānots noteikt Finanšu instrumentu tirgus likumā[4], paredzot, ka gadījumā, ja vērtspapīru publisks piedāvājums tiek izteikts tikai Latvijā un par pārvedamiem vērtspapīriem, par kuriem aprēķinātā kopējā samaksa Eiropas Savienībā 12 mēnešu laikā ir no 1 000 000 eiro līdz 8 000 000 eiro, publiskā piedāvājuma izteicējs var nesagatavot pārvedamo vērtspapīru publiskā piedāvājuma prospektu. Šādā gadījumā publiskā piedāvājuma izteicējs sagatavo un publicē salīdzinoši vienkāršāko piedāvājuma dokumentu saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem noteikumiem.[5] Arī šādā apjomā emitējot obligācijas, ir jāsaņem ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauja piedāvājuma izteikšanai.

Savukārt, ja kopējais obligāciju emisijas apjoms nesasniedz 1 000 000 eiro, nekādas publiskā piedāvājuma apstiprināšanas prasības neiestāsies, t. i., neizrietēs no likumiem izrietošs pienākums sagatavot ieguldītājiem noteiktu informāciju un nebūs nepieciešams saņemt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju.

            Papildus izņēmumi no publiskā piedāvājuma regulējuma piemērošanas iestāsies vēl citos gadījumos, piemēram, ja obligācijas tiks piedāvātas tikai kvalificētajiem ieguldītājiem (piemēram, kredītiestādēm, pensiju fondiem un citām līdzīgām personām[6], kurām ir augstas zināšanas un prasmes ieguldījumu lēmumu pieņemšanā). Tāpat atbrīvojums iestāsies situācijā, ja publiskais piedāvājums attieksies uz ne vairāk kā 150 fiziskajām vai juridiskajām personām, kuras nav kvalificētie ieguldītāji, vai arī gadījumā, ja vienas obligācijas nominālvērtība ir vismaz 100 000 eiro. Tādējādi KS izvēloties finansējuma piesaisti obligāciju emisiju veidā, jāņem vērā arī šie kritēriji, no kuriem atkarīgs, kāds no obligāciju publisko piedāvājuma regulējuma vai tā atbrīvojumiem piemērosies.

            Obligāciju emisija var būt slēgta un publiska. Slēgta obligāciju emisija būs gadījumā, ja obligācijas netiek iekļautas regulētajā tirgū. Turpretim publiska - ja obligācijas ir plānots iekļaut regulētajā tirgū. Līdz ar to atsevišķi no obligāciju publiskā piedāvājuma izteikšanas ir iespējams nodalīt arī obligāciju iekļaušanu regulētajā tirgū. Arī šī kārtība ir stingri reglamentēta[7], tomēr obligāciju iekļaušana regulētajā tirgū būtiski atvieglo ieguldītāju piesaisti. Publiskas obligāciju emisijas gadījumā ir daudz vienkāršāka obligāciju atsavināšana, kas noteikti ir nozīmīgs kritērijs ieguldītājam, izdarot lēmumu par obligāciju iegādi.

            AS gadījumā ir noteikts, ka jautājums par vērtspapīru emisiju ir ekskluzīvā akcionāru sapulces kompetencē. KS līdzīgi kā SIA šis jautājums nav tieši atrunāts pārvaldības regulējumā. Tas nozīmē, ka lēmumu par šāda parāda vērtspapīra emisiju varēs pieņemt valde. Lai arī obligāciju emisija pēc būtības neietekmē biedru lemšanas tiesības (obligācijas nedot tiesības piedalīties KS pārvaldē un tās nevar konvertēt par biedra pajām), tomēr arī šādu finanšu līdzekļu piesaistes gadījumā pastāv zināmi riski attiecībā uz KS demokrātisko pārvaldes formu. Piesaistot ārējos finanšu resursus, valde kā šo finanšu resursu piesaistes organizators un arī KS vadītājs var ietekmēties no šādiem ieguldītājiem.[8] Līdz ar to no šāda skatupunkta būtu ieteicams, ka lēmumu par vērtspapīru emisiju kā svarīgu jautājumu nodotu biedru kopsapulces kompetencē.

[1] Guidance Notes on the Cooperative Principles and Values, International Co-operative Alliance, p.39-40 (skatīts 07.10.2019.)

[2] Sīkāk par obligācijām un to priekšrocībām skatīt Regulētā tirgus organizētāja sniegto skaidrojumu (skatīts 07.10.2019.)

[3] Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 14.jūnija regula 2017/1129 par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ Direktīvu 2003/71/EK/ (skatīts 07.10.2019.)

[4] Skatīt likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Saeimas reģ. Nr. 331/Lp13) anotāciju (skatīts 07.10.2019.)

[5] Skatīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2012.gada 19.aprīļa normatīvos noteikumus Nr.86 “Piedāvājuma dokumentā iekļaujamās informācijas un tā sagatavošanas normatīvie noteikumi”

[6] Skatīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 15.maija direktīvas 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES Dokuments attiecas uz EEZ/ II pielikuma I iedaļas 1.-4.punktu (skatīts 07.10.2019.)

[7] Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 14.jūnija regula 2017/1129 par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ Direktīvu 2003/71/EK/ (skatīts 07.10.2019.)

[8] Guidance Notes on the Cooperative Principles and Values, International Co-operative Alliance, p.39-40 (skatīts 07.10.2019.)