KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA

Jau vēsturiski tiesību piešķiršana KS dibināt kapitālsabiedrības ir uzskatāma par veidu KS finansiālo problēmu risināšanai.[1]

Piezīme:
Ņemot vērā, ka ieguldītāja tipa biedru piesaiste ir ļoti ierobežota tās prasības dēļ, kura paredz, ka arī šādiem ieguldītājiem ir jāatbilst KS izvirzītajām biedra pazīmēm, tad dibinot kapitālsabiedrību kā KS meitas sabiedrību vai iegūstot līdzdalību jau esošā kapitālsabiedrībā, ir iespējams izvairīties no minētājiem ierobežojumiem.

Lai arī KSL nav normas, kurā būtu tieši noteiktas šādas KS tiesības, tomēr netieši šādu tiesību esamību apliecina KSL 56.panta regulējums par biedru kopsapulces vai padomes piekrišanu valdes rīcībai. Minētajā normā ir noteikts, ka KS statūtos var paredzēt biedru kopsapulces vai padomes piekrišanu līdzdalības iegūšanai citā kapitālsabiedrībā, līdzdalības palielināšanai, samazināšanai vai izbeigšanai. Tātad nav šaubu par to, ka KS var kļūt par dalībnieku (akcionāru) kapitālsabiedrībā.

Piezīme:
Ja tiek dibināta kapitālsabiedrība vai iegūta līdzdalība citā kapitālsabiedrībā, kā ieguldītājs var tikt piesaistīta jebkura persona. Ieguldījumus var piesaistīt arī no riska kapitāla fondiem, kas tieši tendēti uz ieguldījumu veikšanu jaunos saimnieciskās darbības projektos.

Atšķirībā no kredītiestādes izsniegta kredīta vai finansējuma piesaistes obligāciju emisijas veidā, veiktais ieguldījums nav aizdevums, kas būtu jāatgriež. Šāds ieguldītājs kļūst par attiecīgās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru). 

Piezīme:
Līdz ar to ir loģiski, ka KS meitas kapitālsabiedrības izveide (dibināšanas vai arī līdzdalības iegūšanas ceļā) nozīmē, ka šādai KS meitas kapitālsabiedrībai ir jānodod daļa no KS saimnieciskās darbības, jo ieguldītājs nebūs ieinteresēts kļūt par dalībnieku (akcionāru) "tukšā" kapitālsabiedrībā. Papildus šādas meitas kapitālsabiedrības akcijas var iekļaut regulētajā tirgū, tādējādi vēl paplašinot iespējamo ieguldītāju loku.

Šāds finansējuma piesaistīšanas modelis ir ticis izmantots Somijā[2], kur KS kontrolētas kapitālsabiedrības akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū.  

Piezīme:
Pats galējais no veidiem, kā sekmēt ārējo resursu pieejamību KS, ir KS pārveidošana uz tādu saimnieciskās darbības formu, kas pilnībā vērsta uz peļņas vairošanu.[3] KSL paredz īpašu reorganizācijas veidu - pārveidošanu par kapitālsabiedrību.

Lai arī KSL anotācijā[4] šāds reorganizācijas veids paredzēts, lai ļautu KS, kas attīstības gaitā ir sākusi sniegt pakalpojumus pārsvarā trešajām personām (nevis biedriem), bez KS likvidācijas nodrošinātu sev vēlamo saimnieciskās darbības formu, tomēr šāds reorganizācijas veids var kalpot arī par finansējuma piesaistes paplašināšanas mehānismu. Šis ir arī pats radikālākais risinājums finansējuma piesaistīšanai, kas prasa atteikties no visiem tiem pamatprincipiem, kas ir raksturīgi KS. Turklāt pretēja reorganizācija nav iespējama, proti, nav iespējams kapitālsabiedrību pārveidot atpakaļ par KS.

[1] Ammirato P., The Growth of Italian Cooperatives, Innovation, Resilience and Social Responsibility, New York: Routledge, 2018.

[2] Skatīt, piemēram, informāciju par ATRAV, ATRIA OYJ A, regulētajā tirgū iekļautu sabiedrību un tās akcionāriem (skatīts 07.10.2019.)

[3] Bijman J., Van Bekkum O., Cooperatives going public: motives, ownership, and performance (skatīts 17.10.2019.)

[4] Skatīt likumprojekta “Kooperatīvo sabiedrību likums” (Saeimas reģ. Nr. 995/Lp12) anotāciju. (skatīts 07.10.2019.)