KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA

1.1.Biedru kopsapulces un valdes lēmums

JĀŅEM VĒRĀ!
Biedru kopsapulcei ir tiesības brīvprātīgi lemt par KS darbības izbeigšanu jebkurā brīdī.

KSL paredz arī vairākus gadījumus, kad iestājas savā ziņā brīvprātīgs pienākums biedru kopsapulcei lemt par KS darbības izbeigšanu:

• KS biedru skaits vismaz trīs mēnešus ir bijis mazāks par likumā (KSL vai citā normatīvajā aktā) vai arī statūtos noteikto;
• KS dibināta uz noteiktu termiņu, un ir iestājies minētais darbības termiņš;
• KS dibināta noteiktam mērķim, un iestājas minētais mērķis;
• citos statūtos noteiktos gadījumos.

Visus minētos gadījumus raksturo tas, ka biedru kopsapulce jau sākotnēji ir brīvprātīgi iekļāvusi kādu no darbības izbeigšanas nosacījumiem savos statūtos un, tiem iestājoties, rodas pienākums biedru kopsapulcei pieņemt lēmumu par darbības izbeigšanu. Vienīgais izņēmums būs tad, ja statūtos nav noteikts lielāks minimālais biedru skaits, nekā to paredz KSL. Šādā gadījumā faktiski rodas tikai no likuma izrietošs pienākums lemt par KS darbības izveikšanu.

JĀŅEM VĒRĀ!
Ja iestājas kāds no minētajiem apstākļiem, KS valdei rodas pienākums sasaukt biedru kopsapulci, kurai ir jālemj par KS darbības izbeigšanu. Lēmumu jāpieņem triju mēnešu laikā no brīža, kad iestājies kāds no statūtos vai KSL noteiktajiem nosacījumiem.

Biedru kopsapulce var nelemt par darbības izbeigšanu, ja novērš tos apstākļus, kas kalpo par pamatu pienākumam lemt par KS darbības izbeigšanu. Piemēram, biedru kopsapulce var nolemt grozīt KS statūtus un svītrot no tās konkrēto mērķi vai darbības termiņu. Tāpat biedru kopsapulce var grozīt statūtos noteikto minimālo biedru skaitu, ja biedru skaita neatbilstība KS statūtiem ir bijusi par pamatu biedru kopsapulces sasaukšanai, lai lemtu par darbības izbeigšanu.

Piezīme:
Ja valde ir izpildījusi savu pienākumu attiecībā uz biedru kopsapulces sasaukšanu, lai lemtu par KS darbības izbeigšanu, tomēr biedru kopsapulce nav pieņēmusi lēmumu par darbības izbeigšanu, kā arī nav novērsusi šos apstākļus, kas kalpo par pienākumu pieņemt lēmumu par darbības izbeigšanu, valdei ir pienākums pašai pieņemt attiecīgo lēmumu.

Praksē valdes pienākums pieņemt lēmumu par KS darbības izbeigšanu ir paredzēts ārkārtas situācijām, citiem vārdiem sakot, situācijām, kad biedru kopsapulce nav spējīga pieņemt attiecīgo lēmumu. Valdes pienākums lemt par darbības izbeigšanu iestāties, piemēram, situācijā, kad visi KS biedri ir izstājušies no KS vai arī nevienam biedram vairs nav nekādas intereses piedalīties KS pārvaldībā, t. sk. pieņemt lēmumu par darbības izbeigšanu vai veikt attiecīgus grozījumus KS statūtos. Līdz ar to šī pienākuma pārlikšana uz KS valdi kalpo kā risinājums kritiskām situācijām.

JĀŅEM VĒRĀ!
Ja pieņemts lēmums par KS darbības izbeigšanu (neatkarīgi no tā vai lēmumu ir pieņēmusi biedru kopsapulce vai valde), notiek KS likvidācija. KS valdei ir pienākums triju dienu laikā no lēmuma par darbības izbeigšanu pieņemšanas iesniegt Uzņēmumu reģistram pieteikumu par KS darbības izbeigšanu, norādot arī KS likvidatoru.

Šādā gadījumā likvidāciju veic paši valdes locekļi, ja vien statūtos vai biedru kopsapulces lēmumā nav noteikts citādi. Tātad, ja statūtos KS likvidācijas jautājums nebūs atrunāts, atbildīgie par likvidācijas veikšanu uz likuma pamata būs valdes locekļi. Tas gan neliedz biedru kopsapulcei iecelt citu personu par likvidējamās KS likvidatoru. KSL noteiktās tiesības statūtos noteikt citu kārtību nozīmē, ka statūtos var noteikt tikai to, ka valdes locekļi automātiski nekļūst par likvidatoriem. Statūtos nav ļauts noteikt konkrētas personas par likvidatoriem. Tāpat statūtos nav ļauts noteikt konkrētus amatus (izņemot valdes locekļa amatus), kuru kompetencē būtu KS likvidācijas veikšana, ja iestāsies kāds no KS darbības izbeigšanas pamatiem.

Ja KS likvidācijas pamatā ir brīvprātīgs lēmums par darbības izbeigšanu, biedru sapulce līdz mantas sadales sākumam var pieņemt lēmumu par KS darbības turpināšanu vai KS reorganizāciju. Lēmums uzskatāms par pieņemtu, ja par to nobalso klātesošie biedri ar tādu balsu skaitu, kāds paredzēts lēmuma pieņemšanai par KS darbības izbeigšanu (KSL 83. panta pirmā daļa). KSL 38. panta piektajā daļā gan skaidri noteikts, ka lēmumam par likvidējamas KS darbības turpināšanu nepieciešams trīs ceturtdaļas no kopsapulcē klātesošajiem biedriem atbalsts, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits. Aplūkojot abas minētās normas kopsakarā, secināms, ka pat tad, ja statūtos būs noteikts, ka lēmumam par darbības izbeigšanu nepieciešams četras piektdaļas no biedru kopsapulcē klātesošajiem biedriem, bet attiecībā uz lēmumu par darbības turpināšanu statūtos nekas nebūs atrunāts, šāds lēmums par KS darbības turpināšanu būs pieņemts, ja par to būs nodotas četras piektdaļas no biedru kopsapulcē klātesošo biedru balsīm.

Piezīme:
Lai arī KSL vispārīgi noteikts, ka tiesības lemt par likvidējamās KS darbības turpināšanu ir situācijā, ja KS tiek likvidēta pamatojoties uz biedru kopsapulces vai valdes lēmumu, tomēr ne visos gadījumos, kad biedru kopsapulce vai valde ir lēmusi par darbības izbeigšanu, šāds secinājums ir tik viennozīmīgs.

            Galvenais nosacījums lēmumam par darbības turpināšanu ir to apstākļu novēršana, kas kalpoja par pamatu lēmumam par KS darbības izbeigšanu. Problēmas var rasties situācijā, ja KS darbības izbeigšanas pamats ir minimālā biedru skaita neatbilstība KSL noteiktajam. Šādā situācijā, kad biedru kopsapulce vai valde jau ir pieņēmusi lēmumu par KS darbības izbeigšanu, ir jāseko likvidācijas procesam. Likvidācijas process savukārt ir vērsts uz atlikušās mantas sadali biedriem. Līdz ar to, lai pieņemtu lēmumu par KS darbības turpināšanu, ir nepieciešams novērst apstākļus, kas kalpo par pamatu darbības izbeigšanai – nodrošināt minimālā biedru skaita atbilstību KSL. Jaunu biedru uzņemšana pēc tam, kad jau ir pieņemts lēmums par KS darbības izbeigšanu un, iespējams, jau notiek likvidācijas process, nav tieši aizliegta KSL. Vienlaikus konstatējams, ka jaunu biedru uzņemšana šādā gadījumā pēc būtības ir pretrunā ar pašas likvidācijas mērķi, kā arī būtiski ietekmē likvidējamās KS biedrus. Tas nozīmē, ka, uzņemot biedru, samazinās jau esošā biedra mantiskās tiesības. Līdz ar to no šāda skatupunkta konstatējams, ka pēc lēmuma par darbības izbeigšanu pieņemšanas, KS nedrīkst uzņemt jaunus biedrus. No otras puses KS raksturo ilgtspējas princips, kas būtu vērsts tieši uz KS darbības turpināšanu. Līdz ar to, ja KS darbības izbeigšanas pamats ir biedru skaita neatbilstība KSL noteiktajam minimālajam biedru skaitam, lēmumu par darbības turpināšanu var pieņemt, ja jaunu biedru uzņemšana nesaraujami ir saistīta tikai ar lēmumu turpināt KS darbību. Tas nozīmē, ka situācijā, ja KS ir tikai divi biedri (nevis KSL noteiktie 3 biedri) tie biedru kopsapulces ietvaros var pieņemt lēmumu par KS darbības turpināšanu, ja valde vienlaikus lemj par jaunu biedru uzņemšanu.

7.attēls