KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA

Starptautiskajos KS principos noteikts, ka tiesības starp tās biedriem sadalīt mantu KS likvidācijas procesā var veicināt biedru vēlmi iegūt peļņu, ko tas ar savu līdzdalību pamatkapitālā nemaz nav nodrošinājis.[1] Līdz ar to KS ilgtspējības principam vairāk atbilst tāds regulējums, kur biedriem nav tiesību uz KS mantas sadali likvidācijas procesa ietvaros. Šajā ziņā var konstatēt zināmu neatbilstību starp biedriem izmaksājamo līdzekļu apjomu gadījumā, ja tiek izbeigts biedra statuss, un gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums par KS likvidāciju. Atbilstoši KSL biedra izstāšanās gadījumā tas saņem atpakaļ sākotnēji veikto ieguldījumu KS pamatkapitālā un peļņu par pēdējo pārskata gadu. Turpretim, ja pēdējais pārskata gads ir bijis neveiksmīgs un nesis zaudējumus KS, tad no izmaksas arī ietur zaudējumus par pēdējo pārskata gadu (KSL 19.pants). Turklāt peļņas un zaudējuma ieturēšana notiek neatkarīgi no pašu kapitāla apjoma izmaksas brīdī. Tas nozīmē, ka atbilstoši KSL gadījumā, ja no KS izstājas liels skaits biedru, tiem ir finansiāli izdevīgāk lemt par KS darbības izbeigšanu, nevis vienkārši izbeigt savu biedra statusu un prasīt to veikto ieguldījumu atmaksu. Šāda rīcība gan neatbilstu pamatprincipam par KS ilgtspējīgas darbības nodrošināšanu. Lai novērstu un mazinātu biedru interesi ar KS likvidācijas palīdzību iegūt tādas KS materiālās vērtības, ko pats biedrs ar savu darbību nav veicinājis, KS statūtos būtu ieteicams atrunāt kārtību likvidācijas kvotu saņemšanai, paredzot kritērijus, lai biedrs būtu tiesīgs pretendēt uz likvidācijas kvotu.

KSL noteiktais likvidējamās KS mantas sadales regulējums līdzinās kapitālsabiedrību regulējumam. Salīdzinājumam, arī Lietuvas likumā[2] un Igaunijas likumā[3] nostiprināts līdzīgs princips, ka pēc visu kreditoru prasījumu apmierināšanas atlikusī manta tiek sadalīta starp biedriem proporcionāli to ieguldījumam KS pamatkapitālā. Vienlaikus Igaunijas likumā ir arī noteikts, ka KS statūtos var noteikt, ka KS likvidācijas gadījumā atlikusī manta tiek nodota pašvaldībai, lai nodrošinātu šādas kopdarbības turpināšanu vai lai šī manta kalpotu citām sabiedrības interesēm. Līdz ar to Igaunijā, lai arī likuma pamata regulējums tieši attiecībā uz atlikušās mantas sadali līdzinās kapitālsabiedrību regulējumam, tomēr ļauj vismaz brīvprātīgi nodrošināt Starptautiskajos KS princips noteikto, ja biedri par to brīvprātīgi vienojušies un iekļāvuši šādu kārtību statūtos. KS likvidācijas gadījumā atlikušās mantas nodošana pašvaldības īpašumā ir nostiprināta Horvātijas likumā[4], kas regulē KS darbību. Pēc tam, kad manta pārgājusi tās pašvaldības īpašumā, kurā attiecīgā KS ir bijusi reģistrēta, manta tālāk tiek nodota citai jau eksistējošai vai jaundibinātai KS.

Latvijā tikai biedrību gadījumā tiek paredzēti atsevišķi gadījumi, kad manta pēc biedrības likvidācijas pāriet valsts īpašumā.[5] Neviens normatīvais akts neliedz biedram KS likvidācijā iegūto mantu nodot labdabībai, tomēr ne likvidatoram, ne arī biedru kopsapulcei nav tiesību lemt par tādas mantas sadales kārtību, kuras rezultātā visa likvidējamās KS manta tiktu nodota citai KS vai labdarībai. Ja tiktu pieņemts šāds biedru kopsapulces lēmums vai arī šāda kārtība tiktu paredzēta KS statūtos, tas nozīmētu attiecīgi lēmuma vai statūtu neatbilstību likumam.

[1] Guidance Notes to the Co-operative Principles, p.38 (skatīts 18.10.2019.)

[2] Skatīt 21.pantu, Republic of Lithuania Law on Cooperative Societies (Cooperatives) (skatīts 18.10.2019.)

[3] Skatīt 89. un 90.pantu, Commercial Associations Act (skatīts 18.10.2019.)

[4] Skat. 47.pantu, Cooperative Societies Act (skatīts 18.10.2019.)

[5] Skatīt Biedrību un nodibinājumu likuma 68.pantu.