25.jūnijā Briselē notika Copa-Cogeca darba grupas sanāksmes, kurā tika diskutēts par mēslojuma pieejamību, cenu dinamiku un ietekmi uz Eiropas lauksaimniecību un citi aktuālie laukasimniecības jautājumi.
Viena no Kurzemes nozīmīgākajām kooperatīvajām sabiedrībām Durbes grauds, kas apvieno vairāk nekā 230 biedru un apsaimnieko ap 35 000 hektāru zemes, ir spilgts piemērs tam, kā zemnieki šodien meklē veidus, kā saglabāt konkurētspēju un nodrošināt stabilitāti. Lauksaimniecībā jau vairākus gadus pēc kārtas valda sarežģīti apstākļi — aug izmaksas, pieaug spiediens uz pārtikas cenām, un daļai saimniecību nākas pārskatīt savu nākotni. Turpinot pētīt, kā mainīgajos ekonomiskajos un klimatiskajos apstākļos pielāgojas Latvijas lauksaimnieki un kooperatīvi, Latvijas Bizness pēta Kurzemes zemnieku pieredzi.
Primārie lauksaimniecības produkcijas ražotāji, lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, lauksaimniecības produktu pārstrādes komersanti, pretendenti, kas darbojas zvejniecībā, akvakultūrā un zvejas produktu apstrādē no 2026.gada 1.jūlija līdz 31.jūlijam var pieteikties atbalstam kredītprocentu dzēšanai “Atbalsts subsīdijas veidā procentu likmes daļējai dzēšanai (Kredītprocentu dzēšana)”. 2026.gadā pasākumā pieejams 22,8 miljoni liels finansējums.
Trešdien, 1.jūlijā, stājas spēkā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme 12% apmērā maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām. Saglabāta arī PVN samazinātā 12% likme svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.
Lai labāk sagatavotos dažādiem klimata izaicinājumiem nākotnē, lauksaimnieki eksperimentē ar dažādu kultūru audzēšanu. Lauksaimnieku kooperatīva "Durbes grauds" zemnieki savos laukos izmēģina audzēt ziemas auzas, kas būtu ātrāk novācama kultūra. Pērn kooperatīvā kopumā izaudzētajai labībai bijusi rekordraža, taču lietavas būtiski ietekmēja kvalitāti.
Latvijas Lauku izglītības un konsultāciju centrs (LLKC) vairāk nekā trīsdesmit gadu garumā ir bijis balsts Latvijas lauku attīstībai. Šī stāsta centrā ir tā ilggadējais vadītājs Mārtiņš Cimermanis, kura redzējums un darbs palīdzējis organizācijai izaugt par nozīmīgu zināšanu un kompetences centru. Sarunā – par ceļu no pagasta konsultanta līdz kompetences centra vadītājam, par Eiropas zināšanu tīkliem un to, kāpēc Latvijas lauku telpai beidzot vajadzīga pašas nozares stratēģija.
