Latvijas liellopu gaļas ražošanas nozarē vērojama dinamiska izaugsme: divas vadošās kooperatīvās sabiedrības - Latvijas Liellops un Greenbeef.lv ir gandrīz trīskāršojuši apgrozījumu un sasnieguši peļņu. Iepriekšējos gados lauksaimnieku galvenā stratēģija bija orientēta uz jaunlopu eksportu, bet situācija būtiski mainījās, nostiprinoties audzētāju kooperācijai un izveidojot ciešu sadarbību ar SIA Cēsu gaļas kombināts.
Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Straupe” jaunā vadītāja Jāņa Šulca vadībā izvirzījusi ambiciozus attīstības mērķus, tuvākajā laikā plānojot palielināt piena pārstrādes apjomu par aptuveni 30%. Šulcs, kurš amatā ir vien dažus mēnešus, uzsver, ka kooperatīva zemnieki ir motivēti augt un attīstīt ražošanu. Būtiska loma šajā procesā būs investīcijām modernākās un efektīvākās iekārtās, kas ļautu nākotnē pat dubultot uzņēmuma neto apgrozījumu. Vienlaikus “Straupe” plāno paplašināt savu produktu klāstu, īpaši pievēršoties piena produktiem ar paaugstinātu proteīna un šķiedrvielu saturu.
Mēslošanas līdzekļu krīze, ko izraisīja karš reģionā, pēdējās nedēļās publiskajās debatēs ir atkal pievērsusi uzmanību lauksaimnieku pamatotajai pretestībai oglekļa emisiju robežkoriģēšanas mehānismam (CBAM). Lai gan līdz šim ir izvirzīti dažādi vispārīgi politiski argumenti, nozares eksperti uzdod būtisku jautājumu: cik šis jaunais mehānisms reāli izmaksās Eiropas lauksaimniekiem un vai tas vispār ir savienojams ar nozares ilgtspēju? Eiropas lauksaimnieku organizācijas COPA COGECA veiktās sākotnējās aplēses rada nopietnas bažas, norādot, ka septiņu gadu laikā CBAM izmaksas lauksaimniekiem varētu sasniegt pat 39 miljardus eiro, kas atbilst 10% no pašreizējā Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) budžeta tajā pašā periodā.
Lauksaimniekiem nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi un ģeopolitiskās situācijas izmaiņas, kuras atstājušas ietekmi uz šī sektora ienākumiem, gan nav atstājušas būtisku ietekmi uz lauksaimniecības zemes īpašnieku maiņu.
Latvijas lauksaimnieki, kuru raža lielā mērā atkarīga no minerālmēslu izmantošanas, šogad nokļuvuši gluži kā starp diviem dzirnakmeņiem. No vienas puses – šo līdzekļu cenas sadārdzina Eiropas Savienības ieviestais oglekļa robežkorekcijas mehānisms jeb CBAM. No otras puses – karš Tuvajos Austrumos grauj ierastās piegādes ķēdes un padara šos produktus vēl dārgākus.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija sveic Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienā un Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienā!
Baltijas piena tirgu satricinājusi Igaunijas uzņēmuma "E-Piim" krīze, kas radījusi piena pārpalikumu un papildu spiedienu uz cenām visā reģionā. Arī Latvijā saimnieki jau izjūt ienākumu kritumu un bažījas par nākotni, kamēr Lietuvā zemnieki pat dodas protestos. Kas īsti notiek piena tirgū? To skaidro kooperatīva "Piena Loģistika" padomes priekšsēdētājs Jānis Ločmelis un padomes loceklis Raimonds Veinbergs.
