Prasība uzņēmumiem obligāti sagatavot ilgtspējas ziņojumus atbilstoši Eiropas ilgtspējas standartam, kas iekļauj vides, sociālās atbildības, cilvēktiesību un dažādus pārvaldības aspektus, vidēji vismaz par 3 līdz 5 miljoniem eiro palielinās izmaksas, tādējādi samazinās konkurētspēju, vienlaikus tas atspoguļosies preču pakalpojumu cenās patērētājiem.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis atbalstījušas jaunu tarifu piemērošanu lauksaimniecības produktu un minerālmēslu importam no Krievijas un Baltkrievijas. Tarifus plānots celt pakāpeniski trīs gadu laikā, un ES Padomei par to vēl jāvienojas ar Eiropas Parlamentu. Taču Eiropas lauksaimnieku organizācija norādīja, ka tarifu ieviešana negatīvi ietekmēs konkurētspēju un aicina to atlikt uz gadu. Savukārt Latvijas lauksaimnieku viedokļi par to, vai jautājums būtu jāatliek, atšķiras, bet nozare aicina meklēt arī iespējas kompensēt ražošanas izmaksu pieaugumu, ko radīs paaugstinātie tarifi.
Krievijas un Baltkrievijas minerālmēsli turpina dalīt Eiropas Savienības dalībvalstu zemniekus dažādās nometnēs pēc to konkurētspējas, risinājums atkarīgs no Eiropas struktūru lēmumiem.
Eiropas Padomes (EP) pieņemtajā pozīcijā par Krievijas, kā arī Baltkrievijas mēslošanas līdzekļu importam piemērotajiem tarifiem nav ņemtas vērā lauksaimniecības nozares bažas un priekšlikumi, informē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) pārstāvji, komentējot EP 17.marta lēmumu.
Lielā daļā Eiropas Savienības valstu joprojām ir atļauts dārzeņu un augļu imports no Krievijas un Baltkrievijas, un starptautiskajos dārzkopju portālos izskan, ka Polija nesen liegusi ievešanu valstī gurķu kravai no Krievijas, kurā konstatēts pārāk augsts pesticīdu saturs. Pašmāju dārzeņu audzētāji gan atgādina – lai gan Latvijā ir aizliegts ievest agresorvalsts augļus un dārzeņus, citviet Eiropā šāda lieguma nav, tādēļ tie joprojām brīvi var nonākt arī mūsu veikalu plauktos.
Ceturtdien, 27.februārī, viens no Vidzemes Inovāciju nedēļas pasākumiem bija veltīts medum – konference "Medus ceļš uz skolu". Tajā, piedaloties biškopjiem, skolu ēdinātājiem, pašvaldību pārstāvjiem, tika diskutēts, vai skolu kopgaldos varētu būt arī medus – tāpat kā augļi un piens. Aizvadīts arī pilotprojekts, kura laikā vairākās skolās skolēniem ēdienreizēs medus jau tika piedāvāts.
