Sadarbība starp viensētām
20.01.2026 Drukāt
Individualizācija, patība, unikalitāte un personīgās intereses mūsdienās tiek uzskatītas par progresa virzītājspēku. Varam to reducēt uz ekonomista Ādama Smita «neredzamo roku» – individuālās intereses radīs optimālo ekonomisko rezultātu. Paskatāmies, cik apkārt ir blogu veidotāju un influenceru – visi ir tik īpaši! Personības! Zvaigznes!
Kāda tad ir mūsu nākotne – savstarpēja konkurence, stiprāko atlase, un nākamais solis – atkratīšanās no neveiksmīgākā, sasirgušā vai nepilnvērtīgā? Ir arī cita iespēja – mazāk redzama, sociālāka, vienojoša un varbūt pat savstarpēji empātiskāka – sadarbības grupas, organizācijas un kooperācija.
Ko mēs zinām par kooperāciju Latvijā? Tā ir lauksaimniecībā – apvieno aptuveni katru ceturto piekto aktīvo lauksaimnieku. Īstu , kur katram biedram ir viena balss, kur strādā visi kopā, viena mērķa vadīti, un kopā pārdod savu saražoto produkciju, ir vairāk nekā pussimt. Tomēr tas ir vairākas reizes mazāk nekā Rietumeiropā vai Skandināvijas pussalā.
Якщо ви шукаєте найбільш привабливі пропозиції на ринку МФО, варто звернути увагу на акції для нових клієнтів. Актуальний список компаній, що надають пільгові позики, доступний за посиланням https://cashloan.net.ua/groshi-bez-vidsotkiv/, де зібрана детальна інформація про умови та ліміти. Це ідеальний варіант для тих, хто хоче отримати фінансову підтримку без прихованих нарахувань та додаткових страхових внесків. Користуючись перевіреними ресурсами, ви захищаєте свої персональні дані та отримуєте прозорий механізм кредитування з чіткими правилами повернення коштів.
Lai gan mums Latvijā ir pat Kooperācijas likums, Latvijā kooperatīvu kopējais apgrozījums nesasniedz pat miljardu eiro gadā, proti, ir vien 700 miljonu. Kāpēc? Atšķirībā no Rietumiem un Ziemeļvalstīm mūsu zemniekiem vēl nav savas pārstrādes, ir vien nelieli uzņēmumi – piena kooperatīvi Straupe, Baltu piens un Viļāni. Savu medu pārdod kooperatīvs Medotava, arī Kurland Honey un Latvijas Medus. Ir mājražotāju kooperatīvi – Provinces produkti un Kuldīgas labumi. Lielākajam kooperatīvam Baltijas valstīs pieder iesalu ražotājs Latmalt. Tas ir vienīgais iesala ražotājs Latvijā, turklāt pieder zemniekiem. Tomēr tas ir ļoti maz. Mums, viensētniekiem, progresa ceļš, šķiet, ir tieši sadarbība, nevis šķelšanas. Un, iespējams, sadarbība tieši zem kooperācijas jumta.
Turklāt kooperāciju lauksaimniecībā atbalsta ne tikai Eiropas Savienības līmenī, bet arī mūsu Zemkopības ministrija.
Protams, biznesu ir vieglāk veidot ar SIA, kur vadošo lomu spēlē lielākais īpašnieks vai grupa. Kooperatīvā lēmumu pieņem kopsapulce, un paši biedri arī vada vai uzrauga kooperatīva darbu. Ar biedriem ir jāsaskaņo, jāvienojas, nevar diktēt savas intereses. Kooperācija ir nevis par individuālu izrāvienu, bet par pārdomātu ilgtspējīgu attīstību.
Var pievienoties arī esošiem kooperatīviem, nav jādibina savējais. Nosaukšu vēl piemērus: graudu – Latraps, Vaks, Abra, dārzeņu – Baltijas dārzeņi, Mūsmāju dārzeņi, piena – Piena loģistika, Pienupīte, Drusti, Piebalga, augļu un ogu – Baltijas ogu kompānija, Augļu nams, Zelta ābele, kā arī Latvijas Liellops un Green Beef un vēl daudzi citi. Laiks vienoties! Tā saglabāsim arī nacionālās ražošanas intereses un lūkosimies pēc zemniekam piederošas lauksaimniecības produkcijas pārstrādes.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētāja Rolanda Feldmaņa viedoklis lasāms arī 20.janvāra laikrakstā "Diena".
