Sanāksmē Zemkopības ministrijā diskutē par pašvaldību mežu apsaimniekošanas efektivitāti
08.09.2025 Drukāt
8.septembrī Zemkopības ministrijā notika Latvijas Pašvaldību savienības vadīta sanāksme, kuras centrā bija jautājums par pašvaldību mežu apsaimniekošanas iespējām un izaicinājumiem. Sanāksmē piedalījās meža nozares eksperti, pašvaldību pārstāvji un kooperatīvu vadītāji, lai kopīgi meklētu risinājumus ilgtspējīgai un efektīvai mežu pārvaldībai.
Diskusiju laikā meža īpašnieku kooperatīva “Mežsaimnieks” valdes loceklis un Biznesa sistēmu risinājumu un mārketinga daļas vadītājs Andis Malējs norādīja uz pašreizējās sistēmas trūkumiem: “Pašvaldībai ir tikai viena iespēja apsaimniekot savu mežu – veikt iepirkumu, bet vai tas ir efektīvi un ekonomiski izdevīgi?” Viņš dalījās ar konkrētu piemēru no Priekuļiem, kur vējgāzes rezultātā koki bija jānovāc steidzami. “Kamēr rīko iepirkumu, koki pūst, koksnes cena samazinās un paiet laiks. Varbūt vajadzīgs atkārtots iepirkums, un jau pašvaldībai ir jādara tas pats darbs vēl reizi,” skaidroja A.Malējs, uzsverot, ka šāda pieeja ir neefektīva.
Viņš pauda pārliecību, ka efektīvāks risinājums būtu mežu apsaimniekošanu nodot profesionālām struktūrām – meža īpašnieku kooperatīviem vai valsts uzņēmumam “Latvijas valsts meži”, kas spēj operatīvi un kvalitatīvi veikt nepieciešamos darbus.
Meža īpašnieku kooperatīva “Mežsaimnieks” valdes priekšsēdētājs Māris Dreija piebilda, ka šādas izmaiņas nav iespējamas bez atbilstoša likumdošanas pielāgojuma. “Lai to darītu, ir nepieciešamas izmaiņas likumdošanā,” uzsvēra Dreija, aicinot likumdevējus izvērtēt iespējas, kā pašvaldībām dot lielāku elastību mežu apsaimniekošanā.
Sanāksmē tika apspriests arī 30 kilometru pierobežas jautājums, kas saistīts ar meža zemju apsaimniekošanu valsts militārās drošības nodrošināšanai. Dalībnieki diskutēja par to, kā šajās teritorijās nodrošināt gan drošības prasības, gan ilgtspējīgu mežsaimniecību.
Diskusiju papildināja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas pārstāvis Rolands Feldmanis, uzsverot kooperatīvu būtisko lomu: “Meža kooperatīvā apvienojas gan profesionālie, gan amatieri – meža īpašnieki, kas vēlas efektīvi apsaimniekot mežu, gūt no tā ienākumus un turpināt būt īpašnieki. Tas ir precīzi tas, ko vēlas arī pašvaldības, kam pieder mežs.” Feldmanis norādīja, ka lietderīgi būtu atļaut šādu modeli, lai notiktu reāla zaļās bagātības apsaimniekošana, nevis pasīva apsekošana. “Pašvaldībai šobrīd ir sasietas rokas,” viņš piebilda, uzsverot nepieciešamību pēc elastīgāka regulējuma.
Sēdē piedalījās arī Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Āris Jansons, kurš sniedza ieskatu normatīvā regulējuma aktualitātēs un valsts redzējumā par pašvaldību mežu apsaimniekošanas modeli. Tāpat sanāksmē piedalījās Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos, kas aktīvi iesaistās mežsaimniecības izglītības un pētniecības jautājumos.
Sanāksmes noslēgumā dalībnieki vienojās par nepieciešamību turpināt dialogu ar likumdevējiem un Zemkopības ministriju, lai rastu praktiskus risinājumus, kas ļautu pašvaldībām efektīvāk apsaimniekot savus mežus, vienlaikus saglabājot ilgtspējīgas mežsaimniecības principus.
Kopā pašvaldībās tiek apsaimniekoti ap 100 000 ha meža, lielākā daļa no tiem pieder Rīgas pašvaldībai.
