LLKA nozaru eksperti diskutē par piegāžu ķēžu pārstrukturizēšanu Covid-19 radīto seku mazināšanai
30.10.2020 Drukāt
Š.g. septembrī un oktobrī norisinājās Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) organizēts semināru cikls „Produktu piegāžu ķēžu pārstrukturēšana Covid-19 seku mazināšanai”, kuros piedalījās Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes locekļi – LPKS „Pienupīte” valdes priekšsēdētāja Mirdza Feldmane un LPKS „Durbes grauds” valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča.
Semināros par piena un laukaugu nozari tika diskutēts par to, kā dažādu nozaru griezumā pārstrukturēt piegāžu ķēdes, lai maksimāli ierobežotu un mazinātu Covid-19 radīto seku ietekmi uz Latvijas lauksaimniecību. Kā galvenais mērķis diskusiju rezultātā tika izvirzīts priekšlikumu izstrāde ražotājiem, pārstrādātājiem, politikas veidotājiem un nevalstiskajam sektoram par pārtikas nozares potenciāla saglabāšanu un konkurētspējas atjaunošanu pēc krīzes, kā arī noturības stiprināšanu līdzīgu krīžu pārvarēšanai nākotnē.
„Latvijas piena nozares kooperatīviem šobrīd galvenais uzsvars jāliek uz pārstrādes attīstību, ko jau praktizē LPKS „Straupe” un LPKS „Dundaga”. Attīstot pārstrādi, mēs iegūsim arī pievienoto vērtību mūsu produktiem un darbam. Lielu soli uz priekšu šajā jautājumā spērusi arī LPKS „Viļāni”, kas attīsta tieši bioloģiskā piena produktu pārstrādi,” pēc semināra par piena nozari savās pārdomās dalās M.Feldmane.
„Semināra laikā tika izvirzītas divas galvenās problēmas, ko Covid-19 radītā krīze var izraisīt graudkopības sektoram – ierobežojumi graudu eksportam un izejvielu importam. Ņemot vērā, ka Latvijas tirgus pieprasījuma nodrošināšanai nepieciešama tikai viena trešā daļa no kopēji saražotā graudu daudzuma, lielākā daļa no mūsu produkcijas tiek eksportēta un realizēta ārzemju tirgos. Līdz ar to, eksporta apstādināšana Latvijas graudu tirgum būtu ļoti liels trieciens. Tai pat laikā ļoti liela nozīme Latvijas graudaudzētāju efektīvas darbības saglabāšanā ir arī izejvielu importam, kura apstādināšana varētu izraisīt augu aizsardzības līdzekļu, minerālmēslojuma un tamlīdzīgu produktu trūkumu nākamajā sezonā. Šo problēmu varam sākt risināt jau šobrīd, veidojot izejvielu uzkrājumus gan kooperatīvos, gan individuālajās lauku saimniecībās. Tomēr uzkrājumu veidošanai nepieciešami papildus finansu resursi, līdz ar to politikas veidotājiem un likumdevējiem būtu jāizskata iespēja šim risinājumam paredzēt valsts atbalstu.” par seminārā pārrunāto stāsta S.Bēča.
Semināru cikls Valsts pētījumu programmas projekta „Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītās krīzes” ietvaros norisinājās par situāciju piena un laukaugu nozarē.
